Artjoms Konohovs: Baltijas valstīm gadiem ir pārmests, ka to nostāja pret Krieviju ir pārāk radikāla, ka tās ir pārāk nedraudzīgas. Vai, rakstot šo ziņojumu par attiecībām starp Krieviju un Eiropas Savienību, jūs esat nonācis pie secinājuma, ka pārējie eiroparlamentārieši tuvojas Baltijas valstu nostājai vai arī tomēr turpina palikt, kur bija iepriekš?
Andrjus Kubiļus: Esmu pastāvīgais ziņotājs par Krieviju un varu jums pateikt, ka pie šī ziņojuma ir strādājusi deputātu grupa manā vadībā. Es pilnībā piekrītu visam tajā rakstītajam, un daudz kas tajā nāk no manām iepriekšējām publikācijām un sakrīt ar manu redzējumu par to, kas būtu jādara. Šo ziņojumu Ārlietu komitejā atbalstīja plašs deputātu loks – ap 80%.
Aizvadītā gada laikā mums ir bijušas piecas vai sešas rezolūcijas gan par [opozīcijas līdera Alekseja] Navaļnija indēšanu, gan par Navaļnija arestu, gan par militāro spēku pulcēšanu pie Ukrainas robežas. Arī šīs rezolūcijas ir atbalstījis milzīgs deputātu vairākums.
Tādēļ, manuprāt, Eiropas Parlaments kļūst patiesi vienots savā nostājā pret Krieviju. Un tas ļoti lielā mērā sakrīt ar to, ko mēs, baltieši, sakām.
Tā ir gan attieksme pret Kremļa režīmu, gan pozitīvs skatījums uz Krievijas sabiedrību un tās nākotni. Šī sabiedrība var doties pa to pašu ceļu, kādu savulaik izvēlējās Ukraina un tagad mēģina izvēlēties Baltkrievija, proti, dzīvot mūsdienīgā Eiropas valstī.
Kādēļ jūs par attiecībām ar Krieviju diskutējat tagad? Tas ir saistīts ar gaidāmajām Krievijas vēlēšanām vai arī tā ir tikai sakritība?
Tā vairāk ir sakritība, bet ir svarīgi, ka tieši pirms vēlēšanām mēs varam skaidri pateikt, kāda ir mūsu nostāja pret Krieviju. Mēs varam skaidri nodalīt mūsu pieeju Kremlim no mūsu attieksmes pret vienkāršiem Krievijas iedzīvotājiem.
Jau pagājušā gada pirmajā pusē mēs esam pieprasījuši pārējām Eiropas Savienības iestādēm izstrādāt jaunu stratēģiju attiecībām ar Krieviju. Toreiz mēs pieņēmām rezolūciju par Navaļnija indēšanu, mēs redzējām kāda situācija sāka attīstīties Baltkrievijā – nozagtās vēlēšanas, notikumi ap Svjatlanu Cihanousku un tā tālāk. Tas viss lika mums domāt, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga jauna stratēģija attiecībām ar Krieviju.
Tad arī mēs parlamentā nonācām pie slēdziena, ka mums vajadzētu paust savas rekomendācijas.
Tā vasaras vidū mēs nobalsojām par šo dokumentu Ārlietu komitejā. Tagad, pēc vasaras pārtraukuma, mēs diskutējam par šo jautājumu jau plenārsēdē. Un tā nu ir sanācis, ka šī ir pēdējā nedēļa pirms tā saucamajām Krievijas parlamenta vēlēšanām.
Es gribētu dzirdēt jūsu politisko vērtējumu par demokrātijas stāvokli Krievijā. Šķiet, ka, tuvojoties vēlēšanām, izteiksmes brīvības un domas brīvības Krievijā kļūst arvien mazāk. Vairāki neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi tiek nodēvēti par ārvalstu aģentiem, tādu pašu apzīmējumu iegūst arī žurnālisti.
Kad aptuveni maijā mēs publicējām saīsināto šī ziņojuma versiju, es pamanīju, cik agresīvi Kremlis uz to reaģēja. To varēja redzēt televīzijas diskusiju raidījumos un citur. Galvenais iemesls tam bija, ka ziņojumā ir iekļauta frāze, ka Eiropai ir jābūt gatavai neatzīt Krievijas Valsts domes vēlēšanu iznākumu, ja tās tiks nozagtas.
Mēs redzam, ka [Baltkrievijas līderis Aleksandrs] Lukašenko ir nozadzis vēlēšanas pēc balsojuma. Kad viņš ieraudzīja, ka ir zaudējis Svjatlanai Cihanouskai, viņš atteicās atzīt rezultātu.
Putins vēlas nozagt vēlēšanas, vēl pirms tās ir notikušas.
Par to liecina gan ārvalstu aģentu apzīmējumi, gan Navaļnija ieslodzīšana, gan uzbrukumi medijiem. Vairāk nekā 100 potenciāli spēcīgu opozīcijas kandidātu nav pielaisti pie vēlēšanām. Tas viss liecina, ka šīs vēlēšanas nenotiek saskaņā ar starptautiskiem demokrātijas standartiem. Tādēļ Eiropas Savienībai būs jāuzdod sev jautājums, ko mēs arī esam iekļāvuši ziņojumā: "Vai mēs varam atzīt šo vēlēšanu tiesisko norisi?" Manuprāt, tas ir ļoti problemātiski.
Jā, es domāju, ka par to būs interesanta diskusija. Tagad es gribētu pāriet no Eiropas Parlamenta nostājas pie dalībvalstīm: daži uzskata, ka Vašingtonas un Berlīnes vienošanās par gāzesvada "Nord Stream 2" pabeigšanu ir satraucošs signāls. Citi saka, ka šī vienošanās ir mēģinājums rast ļoti trauslu līdzsvaru, jo, no vienas puses, Vācijā bez šķēršļiem var pabeigt gāzesvada būvniecību, bet, no otras puses, Krievijai tagad būs jāspēlē pēc zināmiem noteikumiem, kas Kremlim nav pārāk raksturīgi. Manuprāt, ideja, ka mums ir jāturpina sadarboties un sarunāties ar Krieviju, joprojām ir diezgan dzīva. Ko jūs par to domājat?
Jā, dalībvalstu līmenī mēs reizēm joprojām sastopamies ar naivu attieksmi, ka ir iespējams uzturēt dialogu ar Kremļa amatpersonām un šādi kaut ko panākt. Man liekas, ka mums nebūtu naivi jādomā, ka dialogs varētu mainīt Kremļa uzvedību. Es nedomāju, ka dialoga rezultātā Vladimirs Putins pēkšņi kļūs par demokrātu vai liberāli.
Jā, es uzskatu, ka "Nord Stream 2" bija ģeopolitiskā kļūda, ko pieļāva Vācijas valdība. Diemžēl Eiropas Savienības noteikumi un likumi nav varējuši apturēt šo projektu.
Tagad "Gazprom" šantažē eiropiešus. Gāzes cena jau ir pārsniegusi 700 ASV dolārus par 1000 kubikmetriem, kaut vasarā tā vēl maksāja 300 ASV dolāru. Turklāt no [Krievijas prezidenta preses sekretāra Dmitrija] Peskova nāk ļoti skaidri paziņojumi, ka situācijā, kad cenas ir tik augstas un ziemas krātuves ir tukšas, varētu būt, ka Eiropā vairs nebūs tik stulbu cilvēku, kas pretosies "Nord Stream 2".
Bet "Nord Stream 2" nevar sākt darboties, jo viņiem vispirms ir jāievieš dzīvē tā dēvētā nošķiršanas direktīva. Tā kā redzēsim, kā tas tiks īstenots dzīvē.
Bet ziņojumā mēs mēģinām paskatīties nedaudz plašāk, jo mēs parlamentā vienmēr esam bijuši pret "Nord Stream 2". Mēs sakām, ka Eiropas Savienība jau ir vienojusies par lieliem mērķiem klimata pārmaiņu jomā un tagad sāk spriest par praktiskām detaļām, ko dēvē par Zaļo kursu. Tam ir milzīgas ģeopolitiskās sekas.
Pareizāk sakot, tam būs milzīgas ģeopolitiskās sekas, ja mēs šīs pārmaiņas īstenosim dzīvē. Un šīs sekas izjutīs Krievija. Skaitļi liecina, ka Zaļā kursa ieviešanas gadījumā ap 2035. gadu Krievijas gāzes imports Eiropas Savienībā saruks par 75%.
Tagad "Gazprom" apkalpo aptuveni 50% no Eiropas Savienības tirgus. Zaļais kurss to dramatiski mainīs. Krievija joprojām nav sevi sagatavojusi tam, ka zaļās pārkārtošanās rezultātā dažādas ekonomikas sāks patērēt arvien mazāk naftas un gāzes. Tam būs liela ietekme uz Krievijas ekonomiku, un es ceru, ka tas ietekmēs arī politisko klimatu šajā valstī.
Jā, pavisam nesen kompānijas "Rosņeft" vadītājs ir paziņojis, ka gāzes un naftas patēriņa samazināšanās, kā arī tā dēvētās oglekļa nodevas uzlikšana precēm, kas nāk no valstīm, kur netiek pietiekami darīts cīņai ar klimata pārmaiņām, var nopietni ietekmēt Krievijas eksportu Eiropā. Man tas liek domāt, ka no viņiem tagad ir gaidāms pamatīgs lobēšanas vilnis.
Tieši tā! Arī es uzskatu, ka Kremlis tagad pieliks pūles, lai traucētu eiropiešiem tepat Eiropā ieviest Zaļo kursu. Viņi lobēs, kā vien spēs, viņi mēģinās uzpirkt... Mums ir jābūt tam gataviem.
