Krievijas prezidents Vladimirs Putins šonedēļ telefonsarunā brīdinājis Vācijas kancleri Angelu Merkeli, ka, Kremļa ieskatā, ir palielinājušies riski, ka Ukraina varētu nesankcionēti izmantot dabasgāzi, kas paredzēta tranzītam uz Eiropas Savienības valstīm. Putins Merkelei pateicis, ka šāds risks ir pieaudzis, jo gaidām auksta ziema, paziņoja Kremlis.
Maskava jau iepriekš to pārmetusi Kijevai - kas to savukārt noliegusi - un minējusi kā pamatojumu, lai pārtrauktu gāzes piegādes Ukrainai, lai gan, iestājoties ziemai, pieprasījums tikai pieaug.
Kremļa paziņojumā teikts, ka par dabasgāzes tranzītu caur Ukrainu būs sarunas starp Eiropas Komisiju, Krievijas Enerģētikas ministriju un gāzes gigantu "Gazprom".
Lielākā daļa dabasgāzes, kas no Krievijas nonākt Eiropas Savienībā, plūst tranzītā caur cauruļvadiem Ukrainā. Pati Kijeva gāzi no Krievijas nav pirkusi jau gadu uz Krimas aneksijas un bruņotā konflikta Ukrainas austrumos fona.
Abām pusēm iepriekš ir bijušas nesaskaņas par gāzes cenu un rēķinu priekšapmaksu. ES kā vidutāja iepriekš ir palīdzējusi Kijevai un Maskavai vienoties. Brisele šonedēļ paziņoja, ka Eiropas Komisijas viceprezidents, enerģētikas komisārs Marošs Šefčovičs plāno doties vizītē uz Maskavu, lai noskaidrotu pušu ieinteresētību trīspusējās sarunās arī šoreiz, uz ko norāda arī Eiropas Komisijas pārstāvis Jakubs Adamovičs:
„Esam daudzkārt uzsvēruši, ka esam gatavi turpināt savu lomu kā starpnieks šajā trīspusējā sarunu formātā, ja abas puses – Ukraina un Krievija – to vēlētos. Esam gatavi turpināt darbu šādā formātā, kas sevi pierādījis kā veiksmīgu.”
Eiropas Savienība ir ieinteresēta darboties kā starpniece sarunās starp Kijevu un Maskavu ņemot vērā, ka pēdējā desmitgadē starp abām vairākkārt izcēlušās nesaskaņas, kas novedušas pie dabasgāzes piegādes pārrāvumiem, Krievijai izmantojot savas ietekmes sviras.
Eiropai atmiņā joprojām 2009.gads, kad Krievija apturēja dabasgāzes piegādes Ukrainai, un tas noveda pie tā, ka bez tās palika vairākas Eiropas valstis.
Eiropas Savienības enerģētikas komisārs Šefčovičs jautājumu par piegādēm pacēla arī septembrī apmeklējot Kijevu un norādot, ka situācijas pārredzamībā interese ir visām pusēm – „Krievijai kā eksportētājai, Ukrainai kā tranzītvalstij un Eiropas Savienībai kā galvenajai importētājai”.
