Sadaļas Sadaļas

ES iekšlietu ministri šonedēļ, iespējams, nevienosies par bēgļu jautājumu

Eiropas Savienības (ES) valstu iekšlietu ministri ceturtdien Luksemburgā spriež par tā dēvētajām bēgļu kvotām. Šī ir pēdējā ministru sanāksme pirms jūlija beigām, kad par bēgļu pārvietošanu ir paredzēts pieņemt gala lēmumu. Tomēr Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis nebija drošs, ka ministriem šodien izdosies vienoties par precīzu bēgļu sadalījumu starp Eiropas valstīm. Kā zināms, Latvijas valdība ir vienojusies uzņemt 250 bēgļus.

Viens no būtiskākajiem jautājumiem, uz kuru Eiropas valstu iekšlietu ministriem ir jāatbild ceturtdienas sanāksmē Luksemburgā, ir tas, kā  veiksmīgi sadalīt 60 tūkstošus bēgļu starp 23 Eiropas valstīm.

Ierodoties uz sanāksmi, Latvijas iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis sacīja, ka mūsu valsts lēmums uzņemt aptuveni 250 bēgļus nozīmē, ka pārējām valstīm būtu jāizmitina tie aptuveni 500 cilvēki, kas sākotnējā sadalījumā vēl bija paredzēti Latvijai. Mazāk par sākotnēji paredzēto plāno uzņemt arī Igaunija un Lietuva.

„Šodien brokastoju kopā ar Igaunijas iekšlietu ministru, kur dzirdēju, ka viņi ir akceptējuši skaitli 200. Tāpat no Lietuvas kolēģiem zinu, ka viņi ir akceptējuši skaitli 370. Līdz ar to vismaz no Baltijas valstīm lielākās debates notiek Latvijā. Redzēsim… Šodien ir tāda politiska diskusija, bet gala apstiprinājums tam būs jūlija beigās,” sacīja Kozlovskis.

Lai gan Eiropas Komisija iepriekš piedāvāja noteikt obligātās kvotas, jūnija beigās Eiropas valstu līderi samitā vienojās par brīvprātīgu bēgļu uzņemšanu.

Strasbūrā Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žans Klods Junkers sacīja, ka brīvprātīgā kārtība ir solis uz priekšu, bet, viņaprāt, Eiropai būtu jādara krietni vairāk.

„Es neesmu īpaši pārsteigts par šo lēmumu un negribu ne uz vienu rādīt ar pirkstu. Bet Eiropai nevajadzētu tā lepoties ar to, ka tā uzņems 60 tūkstošus cilvēku, jo tas nav nekāds milzīgs skaitlis. Eiropas Komisija pati piedāvāja uzņemt tieši tik daudz. Tādēļ es te neko nevaru teikt. Bet sirds dziļumos es uzskatu, ka tā nav pietiekama atbilde šim izaicinājumam,” sacīja Junkers.

Par aktīvāku rīcību iestājas arī Apvienoto Nāciju Organizācijas augstais komisārs bēgļu lietās Antonio Gutjeress. Viņš uzsver, ka humānās palīdzības organizācijām šobrīd nav resursu, lai nodrošinātu pat minimālus dzīves standartus bēgļu nometnēs Sīrijas kaimiņvalstīs. Tādēļ nebūtu jābrīnās, ka tūkstošiem cilvēku izmisumā dodas tālāk.

Turklāt pēdējā laikā lielākā bēgļu plūsma no Itālijas krastiem pārvietojas uz Grieķiju. „Eiropai ļoti nopietni jādomā, kā palīdzēt gan Grieķijai, gan tādām valstīm kā Bijusī Dienvidslāvijas Republika Maķedonija un Serbija, nerunājot jau par citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka tās spēj tikt galā ar šo bēgļu pieplūdumu, kas manā skatījumā tuvākajos mēnešos tikai būtiski pieaugs,” sacīja Gutjeress.

Ziņots, ka lielāko pretestību pret bēgļu pārvietošanu līdz šim ir izrādījušas Austrumeiropas valstis, kā arī Lielbritānija, kurai bēgļi šīs programmas ietvaros nav jāuzņem. Eiropas līderi uzsver, ka līdz ar bēgļu uzņemšanu svarīgi ir nodrošināt ar veiksmīgu cilvēku atgriešanu, ja viņi neatbilst bēgļu kritērijiem.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt