Galvenās diskusijas esot paredzētas par to, kā palīdzēt valstīm, uz kurām bēgļi dodas. Saskaņā ar Ukrainas un Eiropas Savienības sadarbības līgumiem ukraiņiem nav nepieciešama vīza atpūtas braucieniem Šengenas zonā uz laiku līdz trim mēnešiem.
Taču nepieciešams arī risinājums gadījumā, ja karš ieilgst uz mēnešiem vai gadiem un uzturēšanās būs nepieciešama uz ilgāku laiku. Tāpat jārod iespēja piedāvāt Ukrainas bēgļiem strādāt legālu darbu. ANO dati liecina, ka no Ukrainas uz kaimiņvalstīm devušies vairāk nekā 800 000 bēgļu. Vairāk nekā puse bēgļu ieradušies Polijas rietumos.
Kā vēsta portāls “euractiv.com”, Francija, kas pašlaik vada Eiropas Savienības Padomes prezidentūru, sanāksmē ierosinās aktivizēt bloka "pagaidu aizsardzības" direktīvu, lai tuvākajās nedēļās tiktu galā ar miljoniem Ukrainas bēgļu. Par to ir paziņojis Francijas iekšlietu ministrs Žeralds Darmanēns.
Direktīvas iedarbināšanai esot liels atbalsts. Līdz šim vēl nekad neiedarbinātā direktīva paredz personu aizsardzību pārvietoto cilvēku masveida pieplūduma gadījumā. ANO lēš, ka patvērumu bloka teritorijā varētu meklēt aptuveni 4 miljoni cilvēku.
KONTEKSTS:
Situācija Ukrainā pēc Krievijas iebrukuma varētu kļūt par "Eiropas lielāko bēgļu krīzi šajā gadsimtā", tiek lēsts, ka vairāk nekā 600 000 bēgļu no Ukrainas jau devušies uz kaimiņvalstīm, otrdien, 1. martā, paziņoja ANO Bēgļu aģentūra.
Iekšlietu ministrijas plāns paredz, ka Latvijā varētu uzņemt 10 000 iespējamo bēgļu, kurus izmitinātu viesnīcās. Lai sniegtu vienotu palīdzību Ukrainai un Ukrainas bēgļiem, darbojas Latvijas nevalstiskā sektora izveidota tīmekļvietne www.ukraine-latvia.com.
Platformā "Ziedot.lv" Ukrainas cilvēkiem piecu dienu laikā saziedoti vairāk nekā 3,6 miljoni eiro.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins 21. februārī atzina Doneckas un Luhanskas "tautas republiku" neatkarību no Ukrainas. Putins piedraudēja Ukrainai, pieprasot, lai Ukraina nekavējoties pārtrauc karadarbību pret separātistiem, "pretējā gadījumā visa atbildība par iespējamo asinsizliešanas turpināšanu pilnībā būs uz Ukrainā valdošā režīma sirdsapziņas".
Taču 24. februārī Putins paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicināja Ukrainas armiju "nolikt ieročus". Tas no demokrātiskās pasaules izsauca vēl lielāku nosodījumu un nākamos sankciju soļus pret Krieviju.
