ES iekrīt Turcijas spīlēs; Turcija iespējamo politisko pārmaiņu gaidās

Pēdējās nedēļās Eiropas līderi arvien drūmākos toņos runā par nepieciešamību atrisināt bēgļu krīzi. Pretējā gadījumā ES draud smagi satricinājumi un tās pastāvēšana pat var būt apdraudēta.

Tā kā lielākā patvēruma meklētāju plūsma Eiropā nonāk tieši caur Turciju – šī valsts ir atslēga uz tūlītēju risinājumu. Turcija to labi apzinās un cenšas izmantot situāciju, zināmā mērā pat šantažējot Eiropu. Turklāt svētdien Turcijā gaidāmas velēšanas, kuru politiskās sekas grūti prognozēt.

Turcija, kuras iedzīvotāju skaits tikai nedaudz atpaliek no Eiropas lielākās valsts Vācijas, ir ļoti svarīgs sabiedrotais amerikāņu vadītajā koalīcijā pret Islāma valsts armiju Sīrijā un Irākā un arī atslēga patvēruma meklētāju plūsmas mazināšanai uz Eiropu.  

Turcija labi apzinās Eiropas izmisumu, tāpēc kaulējas reģionam raksturīgā manierē – Turcija šobrīd ceļ cenu par savu palīdzību – no viena miljarda uz trim, un šonedēļ jau ir runa par 3 miljardiem gadā. Turklāt tiek prasīts iespēju turkiem uz Eiropu doties bez vīzām, kas vairākās Eiropas galvaspilsētās ir radījis galvassāpes.

Tomēr šobrīd patvēruma meklētāju pārsteigtā Eiropa ir spiesta sakost zobus un solīt.

Eiropa piever acis arī uz Turcijas valdības vēršanos pret preses brīvību un žurnālistiem, kas atļaujas kritizēt valdību vai Turcijas prezidentu Erdoganu. Policijas ierašanās politiskās opozīcijas mediju redakcijā, televīzijas kanālu slēgšana, kritisko žurnālistu nemotivētas atlaišanas un aresti - tas viss izraisījis arī sabiedrības protestus. „Es esmu šeit preses cenzūras dēļ un tās situācijas dēļ, kādā šobrīd mēs esam. Notiek nežēlīga vēršanās pret presi, un es nevaru būt nežēlības pusē,” saka turku demonstrante Nuraja Arisoja.

Tomēr pat vēršanās pret kritiski noskaņotiem žurnālistiem un politisko opozīciju var nepalīdzēt svētdien gaidāmajās vēlēšanās Turcijas prezidenta Erdogana „Taisnīguma un Attīstības partijai”, kas pie varas bijusi 13 gadus.

Šīs ir jau otrās vēlēšanas piecu mēnešu laikā. Jūnijā Erdogana politiskā partija neieguva  vairākumu, taču koalīcijas valdību tā arī neizveidoja. Tagad - pēdējās priekšvēlēšanu aptaujas rāda, ka arī šajās vēlēšanās Erdogana partijas uzvara ir zem jautājuma zīmes.

„Viņi apgalvo, ka šobrīd Turcija ir nestabila, jo „Taisnīguma un attīstības partijas” ir zaudējusi vairākumu. Tātad, vienalga, kas slikts pašlaik Turcijā notiek, tas ir tikai tāpēc, ka „Taisnīguma un attīstības partija” ir zaudējusi vairākumu,” pauž Vācijas Māršala fonda Ankarā direktors Ozgurs Unluhisarčakli.

Par drošības situāciju Turcijā ir nobažījušies daudzi vēlētāji.

Nesenie sprādzieni Turcijas galvaspilsētā Ankarā, kas aiznesa sev līdzi 100 dzīvības un 400 ievainoja, gulstot uz „Islāma valsts” armijas teroristu pleciem. Bet Turcijas varas iestādēm tiek pārmests, ka vēršanās pret šiem teroristiem ir nepietiekama un pārāk daudz jaunu turku vīriešu radikalizējas un dodas karot „Islāma valsts” armijas rindās.

Otrs satraukuma iemels ir jūlijā pārtrauktais trauslais pamiers ar militarizētās Kurdu strādnieku partijas spēkiem, kas arī ir prasījis upurus. Tam klāt pieskaitāmi vismaz divi miljoni bēgļi no Sīrijas un Irākas – un turku bažas par drošību ir ļoti labi saprotamas.

Ja svētdien gaidāmajās vēlēšanās Erdogana partija neuzvar, tad tai tomēr nāksies veidot koalīcijas valdību ar citiem politiskajiem spēkiem un iespējams – varēsim runāt par Erdogana varas norieta sākumu. Bet neskaidrs ir jautājums – vai tas nozīmēs lielāku drošību Turcijā un reģionā vai arī - gluži pretēji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti