Eiropas Savienība teroristisko organizāciju melno sarakstu izveidoja pēc 11. septembra notikumiem ASV, un valstis, kas atbalsta jauno lēmumu, uzskata, ka šādi Eiropas Savienība vienoti nostājas pret terorisma draudiem.
Libānas grupējuma "Hezbollah" iekļaušana teroristu sarakstā nozīmē, ka Eiropas Savienība ievieš vairākus ierobežojumus, kas skar tā darbību un iespēju attīstīties, piemēram, iesaldējot finanšu darījumus un aktīvus.
Par to pēdējos mēnešos īpaši aktīvi cīnījusies Apvienotā Karaliste un Nīderlande, kuras pašas jau iepriekš „Hezbollah” iekļāvušas savā nacionālajā melnajā sarakstā. Valstis kā vienu no spilgtākajiem pierādījumiem tam, ka grupējuma darbība ir bīstama Eiropai, minēja aizvadītajā gadā notikušo teroraktu Bulgārijā, kad, uzspridzinot autobusu, bojā gāja pieci tūristi no Izraēlas un bulgāru šoferis.
Liela daļa Eiropas Savienības dalībvalstu pret šo mudinājumu iekļaut „Hezbollah” teroristu melnajā sarakstā, kā arī pret aktīvo ASV un Izraēlas spiedienu šajā ziņa izturējās piesardzīgi, norādot, ka šādi var radīt nestabilitāti gan pašā Libānā, tā kā „Hezbollah” ir arī daļa no valdības, kā arī tas var ienest saspringumu visā Tuvo Austrumu reģionā. Taču par labu sankcijām nosliekušies divi lielākie Eiropas smagsvari - Francija un Vācija, un galu galā valstis pieņēmušas vienotu pozīciju.
Libānas valdība no savas puses jau iepriekš lūgusi Briseli nepieņemt šādu lēmumu, jo tas varētu sašķelt „Hezbollah” un to radikalizēt, sakot, ka grupējums ir neatņemama Libānas sabiedrības daļa.
Uzreiz pēc lēmumu pieņemšanas Briselē savu viedokli neslēpa Nīderlandes ārlietu ministrs Frans Timmermans, sakot, ka ir labi, ka Eiropas Savienība nolēmusi „Hezbollah” nosaukt īstajā vārdā, proti, par teroristisko organizāciju, kāda tā arī esot. Savukārt Lielbritānijas ārlietu ministrs Viljms Heigs paudis, ka Eiropas Savienības valstu vienošanās parāda, ka tās stāv vienotā cīņā pret terorismu.
Aizvadītajā gadā notikušo teroraku Bulgārijā joprojām izmeklē. „Hezbollah” grupējums saistību ar notikušo noliedza, un tas sējis šaubas kritiķos par to, vai aizdomu ēna krīt pareizi.
Politisko un paramilitāro organizāciju „Hezbollah” jeb latviski "Dieva partija" pasaulē vērtē dažādi. Vairākas arābu valstis, piemēram, Saūda Arābija, Ēģipte, Jordānija tās darbības ir nosodījušas, ASV, Ēģipte, Izraēla, Austrālija un Kanāda ir atzinušas organizāciju par teroristisku, tomēr to atklāti atbalsta, piemēram, Irāna un Sīrija.
„Hezbollah” radās kā paramilitāra pretestības organizācija vēl astoņdesmito gadu sākumā, kad Izraēla iebruka Libānā, un okupēja tās reģionus. Tobrīd tās apmācību veica Irānas militārie speciālisti. Organizācijas līderi vairākkārt ir ļoti asi vērsušies pret Izraēlu, atbalstot tās iznīcināšanu. No nelielas grupas „Hezbollah” ir spējusi izaugt par organizāciju, kuras pārstāvji atrodas Libānas parlamentā, kurai pieder sava radiostacija un televīzijas kanāls. Finansiāli organizāciju atbalsta gan Libānas iedzīvotāji, gan ārzemēs dzīvojošie šiīti, gan Irānas un Sīrijas valdības.
