„Nāc. Runā. Panāc.” ir EP vēlēšanu informācijas kampaņas sauklis. Tās mērķis būs nākamajos astoņos mēnešos lauzt tendenci, ka ar katru reizi vēlētāju aktivitāte kļūst arvien zemāka. Ja pirmajās EP vēlēšanās 1979. gadā caurmērā piedalījās 62% balsstiesīgo, iepriekšējās 2009. gadā - vairs tikai 43%. Lietuvā un Slovākijā apmeklētība bija vien aptuveni 20%.
Šodien EP oficiāli dos starta šāvienu priekšvēlēšanu informatīvajai kampaņai. Britu laikraksta „The Telegraph” rīcībā esošie dati liecina, ka vairāki miljoni eiro tiks izmantoti publikācijām, semināru un kultūras pasākumu rīkošanai. Naudu kampaņu rīkošanai piešķirs arī EP politiskajām grupām.
Vairāk par vēlēšanu informatīvo kampaņu un plānotajiem pasākumiem kļūs zināms otrdien, kad to atklās EP. Bet biedrības „Eiropas Kustība Latvijā” prezidents Andris Gobiņš atzinīgi vērtē, ka to sāk darīt laikus, un cer, ka tas nesīs rezultātus. „Es domāju,
tas ir ļoti apsveicami, ka jau šobrīd sākas informācijas darbs pie tā, ka ir vēlēšanas, kas tuvojas, un ka ir ļoti nozīmīgi, kas ir mūsu pārstāvji EP. Jo tur tiek lemts par miljoniem un miljardiem, tajā skaitā par Latviju, un tiešām kopējo Eiropas, Latvijas tajā skaitā, politiku, kas ļoti būtiski ietekmē Latviju. Man ir bail, ka tiešām daudz cilvēki varētu neaiziet vēlēt, un tamdēļ virsroku varētu gūt tie, kas ir vairāk radikālāki, vai nedraudzīgāk Latvijai noskaņoti,” saka Gobiņš.
Sagaidāms, ka viens no aicināšanas balsot kampaņas stūrakmeņiem būs fakts, ka EP politiskās grupas, kopumā septiņas, ir aicinātas izvirzīt savus EK prezidenta amata kandidātus. Lisabonas līgums paplašināja Strasbūras pilnvaras. Un pirmo reizi vēsturē jauno EK vadītāju vēlēs EP.
Tas patiešām varētu līdzēt, liecina pirms dažām dienām publicēts „Eirobarometra” pētījums. Ja Eiropas politiskās apvienības izvirzītu savus kandidātus EK prezidenta amatam, 55% kopienas pilsoņu, bet Latvijā pat nedaudz vairāk, palielinātos vēlme iet balstot. Bet aptuveni 70% iedzīvotāju EK vadītāju vēlētos ievēlēt paši, tiešās vēlēšanas.
Visreālākās iespējas iegūt šo posteni ir kandidātam no divām lielākajām Parlamenta politiskajām grupām- labā spārna Eiropas Tautas partijas un kreisā spārna EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses. Andris Gobiņš norāda, ka sociāldemokrāti kā savu kandidātu jau deklarējuši pašreizējo EP prezidentu Martinu Šulcu. Bet labējie spēki vēl spriež. Tostarp izskanējis Latvijas premjera Valda Dombrovska vārds. Bet Gobiņš norāda, ka Eiropas Tautas partija varētu izvēlēties sievieti, piemēram, komisāri Vivianu Redingu vai Lietuvas prezidenti Daļu Gribauskaiti.
„Šulcs ir ļoti harizmātisks, ļoti spēcīgs runātājs, ar atpazīstamību. No savas pašreizējās pozīcijas viņam ir izcilas starta pozīcijas. Lai viņam nostātos pretim, ir jābūt cilvēkam, kas ir gana atšķirīgs, vai arī gana spilgts, lai vispār spētu pretī nostāvēt. Un lai spētu mobilizēt vēlētājus, jo visa atslēga ir tanī, vai cilvēki aizies balsot. Ja tā būs sieviete, tad varbūtība, ka sievietes, kas Eiropas Savienība tomēr ir 50% no vēlētājiem, justos motivētas aiziet vēlēt un nobalsot arī konkrēti par Eiropas Tautas partijas pārstāvi, ir lielākas. Un tieši tamdēļ man liekās, ka motivācija nominēt sievieti varētu būt diezgan liela,” komentē Gobiņš.
Bet runājot par informatīvo kampaņu, eiroskeptiskie parlamentārieši jau pauduši savu kritiku. Piemēram, Laikrakstam „The Guardian” Martins Kalanans komentēja, ka kopienas līderiem tā vietā vairāk uzmanības būtu jāpievērš ekonomikas situācijas uzlabošanai.
