ES grib vienoties par kopīgiem ceļošanas ierobežošanas kritērijiem

Eiropas Savienības (ES) valstis mēģina vienoties par kopīgiem kritērijiem iedzīvotāju kustības ierobežojumu noteikšanai. Šobrīd katra valsts ir izveidojusi savas prasības. Dažas prasa uzrādīt nesen veiktu koronavīrusa testu, citas dala Eiropu nevis pa valstīm, bet gan pa valstu reģioniem, vēl citur atšķiras arī pašizolācijas ilgums. Tādēļ ceļotājiem ir viegli apjukt.

ES grib vienoties par kopīgiem ceļošanas ierobežošanas kritērijiem
00:00 / 02:54
Lejuplādēt
Vasaras noslēgumā daudzviet Eiropā strauji pieauga koronavīrusa izplatība. Tādēļ valdības jau atkal ir ieviesušas dažādus pārvietošanās ierobežojumus. Piemēram, Latvijā eksperti par drošām uzskata tikai septiņas Eiropas valstis, kuru vidū ir arī Sanmarīno un Vatikāns. Iebraucējiem nav jādodas pašizolācijā, arī atgriežoties no 10 valstīm ārpus Eiropas.

 

Savukārt, piemēram, Beļģija savā dzeltenajā un sarkanajā sarakstā pārsvarā iekļauj nevis valstis, bet gan to reģionus. Arī pašizolācija no dzeltenā saraksta teritorijām ir ieteicama, nevis obligāta.

Atšķiras arī pašizolācijas ilgums. Dažās valstīs pietiek ar 10 dienām, bet citur mājās ir jāpaliek divas nedēļas. Ir arī valstis, kas pieprasa uzrādīt nesen veikta koronavīrusa testa rezultātu.

Ceļotājiem nebūt nav vienkārši tikt galā ar dažādu prasību jucekli. Tādēļ Vācijas prezidentūra kopā ar Eiropas Komisiju (EK) šobrīd mēģina izstrādāt vienotas vadlīnijas, sacīja komisijas preses sekretārs Kristiāns Vīgands.

"Balstoties uz diskusijām ar dalībvalstīm, Eiropas Komisija jau 7. augustā izplatīja vēstuli ar kritērijiem, kuri būtu jāņem vērā, lemjot par ierobežojumiem. Pamatojoties uz šiem kritērijiem, kā arī saņemot pozitīvas atsauksmes no dalībvalstīm uz mūsu vēstuli, Eiropas Komisija nesen pastiprināja koordināciju un sagatavoja dokumentu turpmākajām diskusijām," teica Vīgands.

Darbs lielākoties notiek pie trim galvenajiem jautājumiem. Pirmkārt, pie vienotiem kritērijiem epidemioloģisko risku noteikšanai. Otrkārt, pie vienotas krāsu sistēmas izveides, kas tiktu izmantota, lai apzīmētu teritorijas ar lielāku vīrusa izplatību. Un, treškārt, pie vienotas pieejas pret cilvēkiem, kuri atgriežas no paaugstināta riska teritorijām.

Briselē daudzi atzinuši, ka izveidot vienotu pieeju būs sarežģīti. Valstis bieži vien ne tikai nesaskaņo savu rīcību, bet pat neinformē pārējos par gaidāmajiem soļiem.

Piemēram, Ungārija, nevienu nebrīdinot, no 1. septembra nolēma slēgt robežas ar gandrīz visām ES valstīm. Tomēr vēlāk pēc Čehijas premjera Andreja Babiša lūguma Čehijas, Slovākijas un Polijas pilsoņiem tika nolemts izdarīt izņēmumu. Viņi varēs iebraukt Ungārijā ar iepriekšējo naktsmītnes rezervāciju un uzrādot negatīvu koronavīrusa testu. EK to uzskata par pilsoņu diskrimināciju pēc nacionalitātes.

Arī Latvijai vienoto kritēriju noteikšana varētu izrādīties sarežģīts jautājums. Pašlaik mūsu eksperti par drošām atzīst tikai valstis ar ļoti zemu vīrusa izplatību. Tas daļēji ir saistīts arī ar salīdzinoši slikto veselības aprūpes sistēmas stāvokli mūsu valstī. Tomēr ir zināms, ka jau trešdien, 2. septembrī, ir gaidāma valdības ārkārtas sēde, kurā varētu tikt lemts par līdzšinējo kritēriju pārskatīšanu, jo prasība pēc pašizolācijas pamatīgi ietekmē tūrismu un pārējo ekonomiku.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt