“Ārvalstu kaujinieku skaits Eiropā pieaug dramatiski, tāpēc jārīkojas ātri,” – tā iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis skaidro reģistra nepieciešamību.
Tas ļautu ES valstu drošības iestādēm sekot līdzi potenciāli bīstamo cilvēku kustībai arī dalībvalstu robežās.
Šobrīd ES un tātad arī Latvija jau veic datu apmaiņu par aviopasažieru kustību ar ASV, Austrāliju un Kanādu. Bet kurš, uz kurieni, no kurienes pārvietojas ES robežās, šobrīd fiksē tikai dažas valstis.
Starp tām ir, piemēram, Francija. Latvija vēl pagaidām nē. ES gan piešķīrusi līdzekļus nepieciešamā reģistra veidošanai. Tomēr, kā skaidro Kozlovskis, Eiropas Parlaments pagaidām nav gatavs diskusijai par šāda kopējā reģistra izveidošanu.
Iemesls – cilvēktiesības uz personas datu aizsardzību.
Kozlovskis gan uzsver – šāda reģistra veidošanu atbalsta visu dalībvalstu iekšlietu ministri un arī Eiropas Padome, un nepieciešamības gadījumā kopējā reģistra vietā katra valsts varētu nākt ar savu nacionālo reģistru.
"Ņemot vērā to, ka šo ārvalstu kaujinieku skaits pieaug un pēdējā gadā pieauga diezgan dramatiski, vairākos tūkstošos, jāsaprot, ka mēs nevaram nerīkoties. (..) Kā mēs zinām, nesen "Islāma valsts" prognozēja un apgalvoja, ka viņi šādā veidā iesūtīs ārvalstu kaujiniekus, kas varētu veikt teroraktus, tāpēc mums ir ātri jārīkojas," saka Kozlovskis.
Latvijas nacionālā aviokompānija "AirBaltic" skaidru atbildi par uzņēmuma nostāju attiecībā uz pasažieru datu nodošanu ES valstu specdienestiem nesniedza. Ministrs sola pasažieru reģistru veidot, nepārkāpjot datu aizsardzības principus.
Nesenie terorakti rosinājuši EK runāt arī par stingrāku Šengenas ārējās robežas uzraudzību. Kā vienu no Šengenas zonas robežvalstīm tas tieši skar arī Latviju. "Šodien lielākā aktualitāte ir Latvijas un Krievijas robežas izbūve. Ja mēs runājam par pašas robežas līnijas izbūvi, valdība ir lēmusi gan termiņus, gan finansējumu šīs līnijas izbūvei, bet šodien ar iekšlietu ministra atbalstu mēs virzāmies uz to, lai tiktu dota atļauja izbūvēt robežas joslu, respektīvi, teritoriju pie robežas, kas domāta, lai nodrošinātu efektīvu robežas uzraudzību," norāda Valsts robežapsardzes priekšnieks Normunds Garbars.
Robežsardzes priekšnieks cer – robežas joslu izdosies izbūvēt nākamo četru gadu laikā, bet, tā kā tas notiek par Latvijas, nevis Eiropas Savienības budžeta līdzekļiem, izbūve varētu aizņemt arī vairāk laika. Kā vēl vienu papildu drošības pasākumu Kozlovskis min pastiprinātu cīņu pret cilvēku kontrabandu.