ES sankcijas pašlaik ir ieviestas pret 150 Krievijas un Ukrainas personām, kas atbildīgas gan par Krimas aneksiju, gan par situācijas pasliktināšanos Ukrainas austrumos. Šajā sarakstā gan nav iekļauti ne Krievijas valdības pārstāvji, ne arī prezidents Vladimirs Putins. Tāpat sankcijas attiecas uz 37 Krievijas uzņēmumiem un 13 firmām, kas pēc Krimas aneksijas turpina darbību Krievijā.
Sākotnējās diskusijas ES risinājās par to, vai sankcijas būtu jāpagarina tikai līdz nākamā gada janvāra beigām. Atsevišķas ES amatpersonas un arī dalībvalstu pārstāvji norādīja, ka ekonomiskā spiediena apmērus vajadzētu samazināt, jo arī situācija Ukrainas austrumos ir nedaudz pierimusi. Taču pārliecinošs vairākums dalībvalstu tomēr atbalstīja sankciju pagarināšanu uz sešiem mēnešiem. Par spīti pastāvošajām domstarpībām visas 28 dalībvalstis ir vienisprātis, ka spiediens uz Krievijas vadību ir jāturpina.
Sagaidāms, ka ES amatpersonas trešdien tikšanās laikā apstiprinās sankciju pagarināšanu par pusgadu – līdz 2016.gada 15. martam, bet gala lēmumu septembra vidū pieņems dalībvalstu ministri.
Vienlaikus kļuvis zināms, ka ASV valdība ir pastiprinājusi savas sankcijas pret Krievijas naftas kompāniju „Rosņeftj”, kā arī vairākām citām kompānijām, kas saistītas ar Kremlim pietuvinātajiem Genādiju Timčenko un Borisu Rotenbergu.
Ierobežojumi attieksies arī uz vairākiem „Rosņeftj” meitas uzņēmumiem. Eksperti jau prognozē, ka tas varētu ievērojami apgrūtināt Krievijas uzņēmumu vēlmi izvērst savu darbību Arktikas reģionā.
Paralēli ASV ir ieviesušas sankcijas arī pret tām Krievijas kompānijām, kuras tur aizdomās par ASV likuma par ieroču un bruņojuma nepārdošanu Irākai, Sīrijai un Ziemeļkorejai pārkāpšanu. Ierobežojumi slēgt darījumus ar vismaz četriem Krievijas militārās industrijas uzņēmumiem būs spēkā vismaz divus gadus.
Krievijas pārstāvji iepriekš jau izteikuši pieņēmumu, ka neatkarīgi no notikumu attīstības nākotnē daļa no sankcijām tā arī nekad netiks atceltas.
Vēl pirms dažām dienām Krievijas vēstnieks ES Vladimirs Čižovs, uzstājoties Alpbaha forumā, aicināja ES atteikties no savas demokrātijas eksportēšanas misijas, tā vietā risinot problēmas kopīgi ar Krieviju, nevis uz tās rēķina.
Pēc vēstnieka vārdiem, pašreizējā attiecību pasliktināšanās abu pušu starpā aizsākās līdz ar Lisabonas līgumu un ES paplašināšanos. Krievijas pārstāvis arī atgādinājis, ka vēl pirms ES Austrumu partnerības samita Viļņā Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkjavčs esot izteicies, ka samita mērķis esot Eiropas ģeopolitiskā cīņā kā balvu iegūt Ukrainu.
Šāda pieeja, pēc Čižova teiktā, noteikti nav pieņemama, jo Ukrainu nevajadzētu uzskatīt par ģeopolitiskas cīņas laukumu. Tā vietā būtu jāpalīdz Ukrainai izveidot kopēju nacionālo identitāti, ņemot vērā dažādas etniskās un valodu grupas. Taču to būšot iespējams sasniegt tikai tad, ja tiks saglabātas labas attiecības gan ar ES, gan Krieviju.
