Eiropas Komisijas prezidents Žans Klods Junkers pēc sanāksmes informēja, ka jau 19. decembrī publiskos plānu gadījumam, ja Lielbritānija neapstiprinās panākto vienošanos. Notiekošās debates ar Londonu reizēm esot miglainas un neprecīzas, tāpēc Londonai vajadzētu arī sniegt plašākus paskaidrojumus par savu nostāju.
Savukārt 27 dalībvalstu līderi diplomātiski norādīja, ka pastiprināti jāstrādā, lai sagatavotos zināmiem apstākļiem. Viņi noliedza iespēju pārskatīt noslēgto vienošanos, kā arī uzsvēra, ka dokumentā iekļautais strīdīgais Ziemeļīrijas un Īrijas robežproblēmas risinājuma variants būs spēkā tikai zināmu laiku. Tieši šis līguma projekta punkts rada vislielākās Lielbritānijas parlamenta deputātu iebildes.
Kritiski noskaņoto britu politiķu pusē arvien lielākās šaubas ir par to, kā Terēza Meja ir slēgusi vienošanos ar Briseli par Īrijas un Ziemeļīrijas robežjautājumu un pārejas procesu, proti, vai Lielbritānija pārāk ilgi nepaliks Briseles ietekmē, paliekot muitas ūnijā un vienotajā tirgū, kamēr atrod vislabāko risinājumu, lai nebūtu jāveido „cietā” robeža starp abām salas pusēm. Lielbritānijas premjerministre Briselē ir izklāstījusi pārējiem līderiem šo situāciju un to, cik saspringta gaisotne joprojām ir viņas pašas valstī, un lūgusi līderus publiskot apstiprinājumu, ka šāda pārejas situācijā Lielbritānija nebūs mūžīgi.
Taču Eiropas Savienība nav gatava pārskatīt vienošanos, un uzskata, ka visam ir jāpaliek tā, kā ir, un ka panāktais līguma projekts ir juridiski korekts risinājums. Tas nozīmē, ka Mejai būs daudz darba pašmājās, lai mēģinātu rast kompromisu ar saviem politiķiem, kas vismaz pagaidām izskatās teju neiespējami.
Tajā pašā laikā Eiropadomes prezidents Donalds Tusks noslēguma preses konferencē vairākkārt uzsvēra, ka ES ir dziļi un nenoliedzami ieinteresēta saglabāt visciešākās un labākās attiecības pēc Lielbritānijas aiziešanas no ES. Un, tiklīdz būs apstiprināts izstāšanās sarunu līgums, Brisele ir gatava nekavējoši sākt sarunas par nākotnes attiecībām ar Londonu.
KONTEKSTS:
"Brexit" vienošanās pašlaik ir iestrēgusi, jo balsojums par to britu parlamentā ir atcelts. Tikai pēc balsojuma Lielbritānijas parlamentā var sākties "Brexit" līguma ratifikācija dalībvalstīs un notikt arī balsojums Eiropas Parlamentā. Taču Lielbritānijā par "Brexit" vienošanos joprojām ir ļoti liela šķelšanās.
ES ir apņēmības pilna neko nemainīt un, ja būs nepieciešams, gatavoties iespējai, ka Lielbritānija aiziet no bloka bez tālākās sadarbības līguma, kas nav izdevīgi nevienam.
Tālākais scenārijs varētu būt, ka briti lūdz izstāšanās procesa pagarinājumu. Eiropas Savienības Tiesa nesen ir paudusi, ka Lielbritānija, ja vien vēlas, var vienpusēji "Brexit" procesu arī apturēt, bet tas viss ir pašas Apvienotās Karalistes rokās.
