Janvārī pētījumu uzsācis Briselē bāzētais Eiropas Demokrātijas fonds (EED).
EDD operāciju direktors Alastērs Rabagliati tīmekļa izdevumam "EUobserver" pastāstīja, ka "ar Nīderlandes valdības atbalstu mēs esam uzsākuši iniciatīvu, kuras gaitā tiks veikts pētījums un sniegtas rekomendācijas, kas ļautu tālāk attīstīt neatkarīgas mediju iniciatīvas krievu valodā".
"Tā mērķis būs konsolidēt dažādus neatkarīgus medijus un sniegs iespēju jauniem dalībniekiem iesaistīties krieviskajā informācijas sfērā - televīzijā, sociālajos medijos, interneta vietnēs, lai optimizētu sadarbību," sacīja Rabagliati.
Avoti ES vēsta, ka pētījuma finansējums ir aptuveni 500 000 eiro, un ziņojums par to jāiesniedz pirms maijā gaidāmā bijušo Padomju Savienības valstu un ES samita Rīgā.
Pērn pavasarī bijušais Polijas ārlietu ministrs Radeks Sikorskis pauda ideju par vienota televīzijas kanāla krievu valodā izveidi.
Tomēr viņa priekšlikums neguva atsaucību līdz brīdim, kad ar finansējumu EED neiesaistījās Nīderlande pēc pasažieru lidmašīnas notriekšanas virs Austrumukrainas, kurā bojā gāja 193 Nīderlandes pilsoņi.
Pierādījumi liecina, ka pie traģēdijas vainīgi ir Krievijas atbalstītie kaujinieki, kuri izmantojuši tās piegādāto raķešu palaišanas sistēmu.
Tomēr Krievijas valsts mediji līdz šim vainu centušies novelt uz Ukrainas gaisa spēku pleciem, jo Kijeva ar šādu soli esot centusies konfliktā iesaistīt arī Rietumus.
Dānija, Igaunija, Lietuva un Lielbritānija šobrīd strādā pie neoficiāla dokumenta par veidiem, kādos ES institūcijas un NATO var saskaņot "stratēģisko komunikāciju".
Savukārt Krievijas mediji ir mobilizējuši atbalstu karam Ukrainā, ukraiņus dēvējot par fašistiem un sludinot, ka pērn notikušo revolūciju organizējušas ASV ar mērķi kaitēt Krievijai.
Arī Eiropā Krievijas mediji izplata pret ES un ASV vērstus uzskatus, savu valsti attēlojot kā pareizticīgo vērtību aizstāvi pret ES atbalstītajām homoseksuāļu tiesībām un multikulturālismu.
Turīgākās Krievijas raidorganizācijas, piemēram RT, nolīgušas pasaulē slavenas televīzijas personības, kā arī izveidojušas televīzijas programmas angļu, franču, vācu, spāņu un, protams, krievu valodā.
Raidorganizāciju darbībai piesaistītas arī Kremļa veidotas un vadītas viltus nevalstiskās organizācijas (NVO). Karaliskais starptautisko attiecību institūts "Chatham House" lēš, ka Krievijas tā sauktās NVO gadā saņem aptuveni 100 miljonus dolāru (84 miljonus eiro).
Piemēram, 2013.gadā Krievijas organizācijas Ukrainā izdalīja skrejlapas, apgalvojot, ka ES brīvās tirdzniecības līguma ietvaros vecākiem savus bērnus būs jāatdod adopcijai geju vīriešiem.
Rietumu mediji ir neskaitāmas reizes pieķēruši Krievijas medijus, izmantojot viltus attēlus un aculiecinieku stāstus par notikumiem Ukrainā.
Tomēr eksperti norāda, ka Krievijā un krievvalodīgajos reģionos Eiropā tas tiek uzskatīts par patiesu, jo nav neviena, kas cilvēkiem sniegtu citu informāciju.
"Bīstama ir nevis propaganda, bet gan tās monopols, (..) vēstījuma saprašanai nepieciešama plašāka pieeja informācijai, lai cilvēki varētu izveidot uz informāciju balstītu viedokli," skaidro Kentas universitātes propagandas studiju centra vēsturnieks Deivids Velčs.
