Taču par spīti Ukrainas prezidenta Petro Porošenko izsludinātajai uguns pārtraukšanai, prokrieviskie kaujinieki turpina apšaudes.
Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri, kuri šajās dienās tiekas sanāksmē Luksemburgā, vienbalsīgi atbalstījuši Ukrainas prezidenta Petro Porošenko miera plānu un vērsušies ar aicinājumu pie Krievijas varas, rīkoties tāpat, pretējā gadījumā Eiropas Savienība būtu gatava iet tālāk savās sankcijās.
Eiropas Savienība uzsākusi sagatavošanās darbus "trešās fāzes" sankcijām, kas vērstas pret konkrētiem Krievijas tautsaimniecības sektoriem.
Valstis vienojušās arī par vairākiem praktiskiem soļiem, kā pavēstīja
Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās Ketrīna Eštone, ministri lēmuši aizliegt preču un produktu importu no Krimas uz Eiropas Savienību, ja uz preču zīmēm nebūs Ukrainas norādes.
Eiropas Savienība vienojusies arī par drošības ekspertu nosūtīšanu uz Ukrainu pēc iespējas drīzākā laikā.
Jau nedēļas nogalē Eiropas Savienības valstu vadītāji samita laikā Briselē gatavojas parakstīt sadarbības līgumus ar trim Austrumu partnerības valstīm – Gruziju, Moldovu un arī Ukrainu. Kā žurnālistiem norādīja Ketrīna Eštone, viņa neparedzot, ka Krievija jebkādā veidā varētu šo notikumu iespaidot.
"Ukrainai šī ir nešaubīgi izšķirošana nedēļa. Ukrainas prezidenta Porošenko miera plāns ir ne tikai drosmīgs, bet arī izšķirošs solis. Mēs ceram un sagaidām, ka Krievija ir gatava sadarbībai," tā atzinis Vācijas ārlietu ministrs Franks -Valters Šteinmeijers, kurš pirmdien dodas uz Kijevu.
Luksemburgā Eiropas Savienības ministru sarunās piedalījās arī Ukrainas ārlietu ministrs Pavlo Kļimkins, kurš Eiropas kolēģus informēja par situāciju Ukrainā.
Par spīti Ukrainas prezidenta Petro Porošenko izsludinātajai uguns pārtraukšanai, prokrieviskie kaujinieki aizvadītajās dienās turpinājuši apšaudes un uzbrukumus Ukrainas drošības spēku pozīcijām, kam ukraiņi atbildēt nevar, jo saskaņā ar prezidenta rīkojumu par vienpusēju uguns pārtraukšanu, Ukrainas bruņotie spēki, Nacionālā gvarde, robežsardze un Iekšlietu ministrijai pakļautās vienības ir nolikušas ieročus un pārtraukušas pretterorisma operāciju Ukrainas austrumos.
Ukrainas ārlietu un aizsardzības ministrijas atzinušas, ka diemžēl provokācijas turpinās un kaujinieku uzbrukumu mērķis ir saasināt situāciju. Ukraina valdība vērsusies pie starptautiskās sabiedrības atbalstīt centienus atjaunot mieru.
Ārlietu ministri diskutēja arī par Ēģiptē notiesātā Austrālijas latvieša Pētera Grestes lietu, kā arī situāciju Sīrijā, Lībijā, Irākā un Ēģiptē, ņemot vērā reģionā pēdējā laikā notikušās prezidentu vēlēšanas un drošības situācijas saasināšanos.
Tāpat ministri nosodīja militāro apvērsumu Taizemē un vienojās par sankcijām līdz demokrātiskas pārvaldes atjaunošanai. Tikmēr otrdien sanāksmē plānots apstiprināt nākamo bloka prezidējošo valstu trio – Itālijas, Latvijas un Luksemburgas – sagatavoto Eiropas Savienības Padomes darba programmu nākamajiem 18 mēnešiem, kā arī lemt par bloka kandidātvalsts statusa piešķiršanu Albānijai.
