Šobrīd patvēruma meklētāju pārvietošana uz citām ES dalībvalstīm notiek ārkārtīgi lēni. No 160 tūkstošiem, kuri jāpārvieto divu gadu laikā, uz jaunām mājvietām aizceļojuši tikai 160. Ja pārvietošana turpināsies šādā tempā, tas var prasīt divsimt gadus.
Tomēr Eiropas Parlamentā (EP) ir jau sācies darbs pie Eiropas Komisijas piedāvājuma – noteikt pastāvīgas patvēruma meklētāju kvotas.
Tas nozīmētu, ka tiku izveidots mehānisms, kas ļautu patvēruma meklētājus, kas jau ieradušies ES, pārvietot uz citām dalībvalstīm, katru reizi neprasot parlamenta un dalībvalstu iekšlietu ministru apstiprinājumu.
Tas tiktu darīts pēc noteiktas formulas, kas ņem vērā dalībvalstu iedzīvotāju skaitu, iekšzemes kopproduktu, bezdarba līmeni un jau iepriekš uzņemtos bēgļus.
Latvijai būtu jāuzņem mazliet vairāk nekā 1% no pārvietojamajiem patvēruma meklētājiem, un atkarībā no kopējā skaita tie būtu vairāki tūkstoši.
“1,29% - varam rēķināt no 1 miljona reālu bēgļu , kas jau ir, - mēs Latvijā dabūsim vairāk nekā 10 tūkstošus,” saka EP deputāts Andrejs Mamikins (“Saskaņa”).
Spiediens no Eiropas Komisijas puses pēc iespējas ātrāk ieviest jauno, pastāvīgo kvotu mehānismu esot milzīgs, taču Eiroparlamenta deputātu vidū tam nav vienots atbalsts. “Šis ir karsts jautājums. Būs nepārprotams spiediens izdarīt to ātri – no tās pašās Vācijas. Višegrada – pret,” saka EP deputāts Roberts Zīle (Nacionālā apvienība). Mamikins piebilst, ka šis mehānisms parādīsies martā vai aprīlī.
Atbildot uz Latvijas Televīzijas jautājumu, Eiroparlamenta prezidents Martins Šulcs skaidro, ka cita risinājuma, ņemot vērā milzīgo patvēruma meklētāju skaitu dažās valstīs, neesot. “Kvotu sistēma ir nepārprotami esošās sistēmas uzlabojums, bet mums ar argumentiem ir jāpārliecina negribīgās dalībvalstis,” pauda Šulcs.
Tomēr parlamentārieši atzīst, ka dalībvalstu neuzticēšanās apgrūtina šo procesu. “Pārvietošana strādās tikai tad, kad būs uzticēšanās. Šobrīd, man jāteic, ir maz liecību, ka šāda uzticēšanās pastāvētu,” norāda EP deputāts, ziņotājs par pastāvīgo pārvietošanas mehānismu Timotijs Kirkhoups.
Vai izdosies vienoties par jauno pastāvīgo un obligāto kvotu ieviešanu, grūti prognozēt. Parlamentā idejas atbalstītāji un noliedzēji dalās visai līdzīgi.
Gaidāmās grūtības ilustrē Slovākijas un Ungārijas apņemšanās sākt tiesvedību pret iepriekšējo ES kvotu plānu par 160 tūkstošiem patvēruma meklētāju uzņemšanu. Un tas ļauj saprast, ka jaunās, pastāvīgās kvotas tiks uzņemtas ar vēl mazāku sajūsmu.
