ES Arktikas politika pirmo reizi tika ieskicēta 2008. gadā un kopš tā laika tiek regulāri pārskatīta. Savukārt 2016. gadā tika pieņemts kopīgais paziņojums "Integrēta Eiropas Savienības politika attiecībā uz Arktiku”, bet pērn dalībvalstis aicināja EK un bloka Augsto pārstāvi sākt ES Arktikas politikas pārskatīšanas procesu. Pagājušajā nedēļā EK nāca klajā ar savu pieeju aktīvākai ES iesaistei reģionā.
Jaunās politika būtībā nozīmē ES centienus aizsargāt reģionu no turpmākajām graujošajām klimata pārmaiņām. Tādēļ bloka iesaistes pamatā būs Eiropas "zaļā kursa" tiesību aktu priekšlikumu kopums.
Jaunā politikas mērķis ir stiprināt sadarbību ar partneriem, lai rastu ilgtspējīgu pieeju un pārvarētu ģeopolitiskās, vides, ekonomiskās, drošības un sociālās problēmas. Tomēr īstenot sadarbību var nebūt tik vienkārši. Trīs Arktikas valstis – Zviedrija, Somija un Dānija – ar EK priekšlikumu ir apmierinātas un to atbalsta. Bet valstis, kas nav ES, nav īpaši apmierinātas. Tas tādēļ, ka jaunajā politikas dokumentā aicināts noteikt moratoriju fosilā kurināmā izpētei un ieguvei Arktikā. Vienkārši sakot – ES centīsies panākt, lai nafta, ogles un gāze paliek zemē. Tādas valstis kā Krievija un Norvēģija uzskata, ka ES šajos jautājumos būtu plašāk jākonsultējas arī ar citiem reģiona spēlētājiem un šajā gadījumā tas acīmredzot, pēc šo valstu domām, nav noticis.
"Eiropas Savienība ir gatava rādīt piemēru. Mēs piedāvājam cīnīties pret lielākajiem piesārņojuma avotiem Arktikas reģionā – gaisā, uz zemes un ūdenī. To vidū – plastmasa, transporta emisijas, melnais ogleklis un neilgtspējīga dabas resursu ekspluatācija. Mēs aicinām uz naftas, ogļu un gāzes atstāšanu zem zemes gan reģionā, gan Arktikā un meklēsim veidus, kā panākt starptautisku moratoriju," sacīja par vidi, okeāniem un zivsaimniecību atbildīgais komisārs Virgīnijs Sinkēvičs.
ES bažas rada ne tikai klimata situācija, bet arī ģeopolitiskās spriedzes pieaugums Arktikas reģionā. Lai palielinātu savu ietekmi reģionā, Brisele arī centīsies stiprināt ekonomiskās, izglītības un pētniecības saites ar Grenlandi – Arktikas reģiona salu, kas nav ES sastāvā, bet ir Dānijas autonoma teritorija.
"Temperatūra Arktikā ceļas ne tikai klimata pārmaiņu dēļ. Pieaugoša interese par Arktiku, tās resursos un kuģošanas ceļos var pārveidot reģionu vietēja mēroga un ģeopolitiskās sacensības arēnā. Mēs nevaram būt droši, ka tas vienmēr būs saskaņā ar Eiropas Savienības interesēm. Mūsu vīzijā Arktikai jāpaliek kā zemas spriedzes un miermīlīgas, multilaterālas sadarbības reģionam. Mēs esam gatavi palielināt savu ģeopolitisko lomu Arktikā. Mūsu mērķis ir Arktikas jautājumu iestrāde ikdienas diplomātijā un sava darba paplašināšana Arktikas reģionālajā forumā. Mēs atvērsim Eiropas Komisijas biroju Grenlandē, paplašinot un stiprinot sadarbību kopīgu interešu jomās starp Komisiju un Grenlandes valdību," teica ES komisārs.
Grenlande arvien uzskatāmāk kļūst par lielvaru interešu sadursmju vietu reģionā, valstīm cenšoties dažādos veidos vairot savu ietekmi pasaules lielākajā salā.
Arktika kā ģeostratēģiski nozīmīgs reģions ir resursiem bagāts, jo īpaši ar retiem metāliem. Kūstot ledus segai, pieaug globāla konkurence, lai iegūtu šīs bagātības un izpētītu jaunus kuģošanas ceļus.
Lai gan vairākas valstis vēlas mazināt spriedzi reģionā, ģeopolitiskās cīņas novedušas pie plašākas reģiona militarizācijas. Un risinājumi īsti netiek piedāvāti, tajā skaitā no ES puses.
