Euranet Plus

Sankcijas, neuzticība, bailes un draudi. Diskusija, gatavojoties Eiropadomes samitam

Euranet Plus

Uģis Lībietis par notikumiem ES un sarunā ar EK ģenerālsekretāra vietnieci Ilzi Juhansoni

Vienotais Eiropas izlūkdienests ir attālās nākotnes jautājums

ES drošības komisārs: Vienotais Eiropas izlūkdienests – attālas nākotnes jautājums

Vienotais Eiropas izlūkdienests ir attālās nākotnes jautājums. Tā, publicējot pārskatu par paveikto terorisma apkarošanā, ir paziņojis Eiropas Savienības (ES) drošības komisārs Džulians Kings. Diskusija par nepietiekamo sadarbību starp dažādiem drošības dienestiem un policijas vienībām no jauna uzjundīja pēc augusta teroristu uzbrukuma Barselonā. Tomēr Kings uzskata, ka šobrīd galvenā uzmanība terorisma apkarošanā būtu jāpievērš tām lietām, ko var paveikt jau tagad, nevis pēc vairākiem gadiem.

Sadarbības trūkums starp dažādu Eiropas valstu drošības un izlūkdienestiem jau ilgstoši tiek minēts kā viens no galvenajiem iemesliem, kādēļ varasiestādes laicīgi nespēj pamanīt un novērst teroristu uzbrukumus.

Augusta notikumi Barselonā, kad terorists ar mikroautobusu ir sabraucis 14 cilvēkus ļaužu pilnā gājēju ielā, tam ir labs piemērs. Lai gan ASV izlūkdienesti ir informējuši Spānijas atbildīgās iestādes par to, ka Barselonā pastāv paaugstināts uzbrukuma risks, līdz Katalonijas reģionālajai policijai šī informācija nekad tā arī nav nonākusi. Un tas vienas valsts ietvaros.

Sadarbība starp vairākām valstīm brīžiem notiek vēl grūtāk. Par to liecina vēl viens augustā notikušais terorista uzbrukums, kas risinājās Somijas pilsētā Turku. Par to diskusijā Eiropas Parlamentā (EP) atgādināja Somu partijas vadītājs Jussi Hallaho.

"Šis cilvēks ir pavadījis laiku Vācijā, kurš viņš tika notiesāts par dažādiem noziegumiem. Tomēr Somijai nekāda informācija par to netika nosūtīta un viņš tika uztverts kā nepilngadīgs pusaudzis bez vecākiem. Vēlāk ir izrādījies, ka viņam ir 23 gadi. Kamēr viņš atradās Somijas patvēruma meklētāju centrā, citi patvēruma meklētāji ir ziņojuši par viņa radikālajiem uzskatiem.

Tomēr ar šo informāciju nekas netika uzsākts. Tādēļ problēma nav tikai likumu nepilnībās, bet arī tajā, ka informācija nenokļūst pareizajās rokās. Un, pat ja tā nokļūst, tā netiek likta lietā," sacīja Hallaho.

Daļa politiķu uzskata, ka vienotais Eiropas izlūkdienests varētu atrisināt šīs sadarbības problēmas. Viņu vidū arī ES iekšlietu komisārs Dimitris Avramopuls, kurš par to atgādināja aizvadītajā nedēļā. Tomēr viņa kolēģis Džulians Kings, kurš atbild par drošību, uzsver, ka šādas iestādes izveide aizņems vairākus gadus. Tādēļ šobrīd tā nav viņa pirmā prioritāte.

"Man ir jārisina tās problēmas, ar kurām mēs saskaramies pašreiz. Teroristi negaidīs, kamēr mēs pārskatīsim Eiropas pamatlīgumus. Viņi negaidīs, kamēr Vācijā notiks konstitucionālā diskusija, jo tur šīs pilnvaras lielā mērā atrodas katras federālās zemes rokās. Viņi negaidīs, kamēr Somija mainīs savus likumus, lai gan tas tur šobrīd notiek. Tādēļ arī es nevaru gaidīt, kamēr notiks šīs pārmaiņas. Man ir jāpievērš galvenā uzmanība tam, kas notiek pašreiz," teica Kings.

ES jau daļēji pastāv savs izlūkdienests. Tā ir Eiropas Ārējās darbības dienesta struktūrvienība. Tomēr šis centrs nenodarbojas ar izlūkdatu vākšanu, bet tikai analizē citu piegādāto informāciju. Savukārt policijas sadarbība notiek caur Eiropolu.

Viena no Eiropas Komisijas prioritātēm cīņā ar terorismu ir dažādu informācijas sistēmu savstarpējā savietošana. Politiķi vēlas, lai tiktu izveidota datorprogramma, kas ļautu policistiem un robežsargiem vienlaicīgi pārbaudīt ziņas par cilvēku dažādās datu bāzēs.

Tomēr EP Zaļo grupas deputāts Jans Filips Albrehts uzskata, ka nauda būtu jātērē ne tik daudz datorsistēmām, cik izmeklētāju un robežsargu algošanai.

“Mēs esam iztērējuši jau miljardus uz dažādām sistēmām, kas glabā informāciju. Manuprāt, 99% no  šiem datiem nekam nav vajadzīgi. Un tik un tā mums ir problēma ar to, ka liela daļa no šīs informācijas netiek pienācīgi izmantota. Tādēļ tagad mums būtu jātērē nauda cilvēkiem, kuri varētu likt lietā vajadzīgo informāciju, un rīkiem, lai palīdzētu viņiem veikt izmeklēšanas, kas balstās uz aizdomām un risku," teica Albrehts.

Vēl viens uzsvars tiek likts uz radikalizācijas apkarošanu. Tādēļ ar Eiropas Komisijas atbalstu ir izveidots tīkls, kas apvieno radikalizācijas novēršanas ekspertus no dažādām valstīm, lai viņi varētu apmainīties ar savu pieredzi. Šo aspektu īpaši pasvītroja arī sociāldemokrātu grupas eiroparlamentāriete Birgita Zipela.

"Ja salīdzina ar pirmajiem uzbrukumiem, tad šobrīd Eiropā terorisms ir sācis darboties pavisam citādi. Radikalizācija vairs nav parādība, ko Eiropā ienes viena liela organizācija. Atsevišķas idejas izplata arī mūsu iedzīvotāji," uzskata Zipela.

Šonedēļ EP notiks arī balsojums par jaunās terorisma apkarošanas komitejas izveidi un sastāvu. Tās mērķis būs izvērtēt, ko vēl var darīt, lai uzlabotu cīņu ar terorismu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti