ES demogrāfiskās tendences nav iepriecinošas. Prognozes liecina, ka tuvākajās desmitgadēs ES pieaugs vecu ļaužu īpatsvars. Ja pašlaik aptuveni 20 % no visiem bloka iedzīvotājiem ir vecāki par 65 gadiem, tad 2070. gadā tie varētu būt jau 30 %. Savukārt iedzīvotāju, kuri ir vecāki par 80 gadiem, skaits varētu dubultoties un 2070. gadā sasniegt 13 %.
Tuvākajos gados arvien lielākam skaitam senioru būs nepieciešama ilgtermiņa aprūpe.
2016. gadā ģimenes aprūpē vai aprūpes namos atradās 19,5 miljoni veco ļaužu, 2030. gadā tie būs 23,6 miljoni, bet 2050. gadā – 30,5 miljoni.
ES ir zemi dzimstības rādītāji. Demogrāfi uzskata, ka stabila iedzīvotāju skaita uzturēšanai ir nepieciešams, lai katrai sievietei piedzimtu vidēji 2,1 bērns, taču Eiropas Savienībā 2018. gadā uz vienu sievieti piedzima vidēji 1,55 bērni.
Par demogrāfiju atbildīgā EK viceprezidente Dubravka Šuica norāda, ka novecojošajai Eiropai ir nopietni jādomā par nākotni un to, kā pielāgot savu darba tirgu jaunajiem apstākļiem.
“Ja jūs aplūkosiet Eiropas Savienības “Eurostat” statistikas biroja datus, tad redzēsiet, ka pēdējo 50 gadu laikā jaundzimušo vidējais paredzamais mūža ilgums ir pieaudzis par desmit gadiem. Tas nozīmē, ka mums ir jādomā par darba tirgu, savu darba ražīgumu, tehnoloģiju attīstīšanu, jo tam visam ir saistība ar sabiedrības novecošanos. Tāpēc mums kaut kā būs jāaizpilda darba tirgus,” Šuica sacīja televīzijas kanālam “Euronews”.
Šuicas vadībā ir tapusi tā dēvētā zaļā grāmata par iedzīvotāju novecošanu ES. Dokumenta mērķis ir iniciēt visaptverošu diskusiju par izaicinājumiem un iespējām, ko ES rada sabiedrības novecošana.
Zaļajā grāmatā ir uzsvērts, ka novecošana skar ikvienu no mums, jau sākot no dzimšanas, tāpēc visa mūža garumā ir jāturpina izglītoties un uzturēt aktīvu dzīvesveidu, lai varētu baudīt kvalitatīvas vecumdienas. Arī vecāka gadagājuma cilvēki var sniegt vērtīgu pienesumu sabiedrībai un ekonomikai, teikts dokumentā. Aptuveni piektā daļa ES iedzīvotāju vecumā no 65 līdz 74 gadiem piedalās dažādās brīvprātīgās aktivitātēs.
Taču lielāks iedzīvotāju vidējais mūža ilgums nozīmē, ka
ES pieaugs pieprasījums pēc kvalitatīvas veselības aprūpes, tāpat būs nepieciešams domāt par nepieciešamību iesaistīt darba tirgū vairāk cilvēku.
EK mēģina saskatīt arī iespējas, ko radīs iedzīvotāju novecošana. Zaļajā grāmatā norādīts, ka novecošana sekmē inovācijas un tā dēvēto sudraba jeb senioru ekonomiku.
EK aizvadītajā nedēļā izsludināja sabiedrisko apspriešanu, kurā var piedalīties ikviens iedzīvotājs un organizācija. Apkopojot viedokļus, EK apsvērs iespējamos politiskos soļus, lai sekmētu dalībvalstu un reģionu centienus risināt ar iedzīvotāju novecošanos saistītos izaicinājumus, sacīja Dubravka Šuica.
“Tas ļaus apliecināt mūsu sabiedrības kohēziju un to, kā mēs sadarbojamies viens ar otru un atbalstām viens otru. Turklāt šī diskusija var mums palīdzēt mācīties no tādām krīzēm kā pandēmija. Tas arī ietekmēs Eiropas Savienības lomu pasaulē, jo novecošana ir universāla,” uzskata EK viceprezidente.
EK zaļās grāmatas par sabiedrības novecošanu apspriešana turpināsies līdz 21. aprīlim. Nevalstiskās organizācijas cer, ka šajā laikā EK konsultēsies arī ar senioriem, jo viņi esoti tie, kuri politikas veidotājiem vislabāk varot pastāstīt par savām vajadzībām un vēlmēm.
