Jaunais Eiropas naratīvs. Šī frāze pirmajā brīdī varētu šķist tāla un atsvešināta. Iespējams, kaut kas tāds, ar ko nodarbojas zinātnieki. Daļēji tas tā arī ir. Tomēr tas daļēji skar arī katru no mums. Proti, pēdēja laika sabiedrības apātija pret Eiropu un atsvešināšanās no tās, lika Eiropas Savienības politiķiem vērsties pie kontinenta domātājiem un zinātniekiem ar aicinājumu palīdzēt radīt jaunu Eiropas vienojošo ideju, naratīvu vai vēstījumu.
Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu to formulēja, izmantojot sengrieķu mitoloģiju:
„Es domāju, ka mums katram ir zināms, ka vārds „Eiropa" nāk no dievietes Eiropas. Tādēļ viens no jautājumiem, kas ir aktuāls šodien - kā lai mēs padarām mūsdienu Eiropu tikpat pievilcīgu eiropiešiem, kā dieviete Eiropa savulaik bija Zevam?"
Tik tiešām, Zevs tik ļoti iekāroja skaisto Eiropu, ka to nolaupīja. Dievietes Eiropas veidols nesen parādījās arī uz jaunā izlaiduma piecu eiro banknotēm. Tomēr ideja par Eiropas kopienu radās pēc Otrā pasaules kara. Tā bija radikāla, jo tikai dažus gadus pēc kara piedāvā nesenajiem ienaidniekiem sākt strādāt kopā. Tieši uz šo brīdi savā uzrunā Milānā atsaucās Slovēnijas premjerministre Alenka Bratušeka:
„Jaunā Eiropas naratīva veidošana nozīmē, ka mēs atdzīvinām to brīdi, kad Eiropas kopiena tika veidota. Kopienas pamatlicēji gribēja uzbūvēt labāku Eiropu. Un arī šodien mums būtu jāapvieno spēki, lai radītu jaunu Eiropas ideju. Politiķi nevar to paveikt vieni paši. Viņiem talkā ir nepieciešama aktīva sabiedrība, kurā aktīvi darbojas rakstnieki, domātāji, zinātnieki un intelektuāļi. Kopumā mums ir jārada vienots Eiropas vēstījums."
Lai veicinātu diskusijas par Eiropu, tās tagadni un nākotni jau ir sarīkotas divas ģenerālās asamblejas, kas maijā notika Varšavā un decembrī Milānā. Tās pulcēja dažādus domātājus, zinātniekus un arī politiķus. Milānā Barrozu akcentēja, ka daudzos eiropiešos valda nolemtība un pesimisms, ko pasvītro krīzes radītais bezdarbs.
„Es aicinu visus intelektuāļus, visus kultūras darbiniekus un darbinieces, visus pilsoņus nepadoties šai nolemtībai. Mums ir jābūt drosmei cīnīties ar šiem negatīvajiem spēkiem, jo ekstrēmisti un populisti ir negatīvie spēki. Un šodien viņi bieži vien pulcējas zem lozungiem, kas vērsti pret Eiropu, atdzīvinot visus Eiropas dēmonus, piemēram ekstrēmo nacionālismu, ksenofobiju un dažreiz arī rasismu. Tās ir negatīvās vērtības. Tādēļ ir svarīgi stāties pretī šiem izaicinājumiem un izskaidrot, reizēm ar emocijām un degsmi, kāpēc Eiropa mums ir svarīga un kāpēc mums būtu jāaizsargā tās vērtības," sacīja Barrozu.
Viena no idejām, kas varētu vienot mūsdienu eiropiešus, ir atbilde globalizācijas izaicinājumiem, spēja saredzēt šīs pārmaiņas kā iespēju, nevis kā apdraudējumu mūsu dzīves veidam un tradīcijām. Kā Eiropai pielāgoties globalizācijai? Tas ir vēl viens jautājums, uz ko atbilde būtu jāmeklē mums kopā.
