Viņi atzina, ka dalība kopienā pieļauj dažādus integrācijas ceļus. Ministri norādīja, ka Eiropas Savienība (ES) šobrīd piedzīvo grūtus laikus, bet uzstāja, ka atbilde izaicinājumiem ir vairāk ES integrācijas.
Lai apspriestu situāciju ES, kopienas sešu dibinātājvalstu ārlietu ministri otrdien, 9.februārī, pulcējās Romā, kur 1957.gadā tika parakstīts līgums, kas ielika pamatus ES.
Gadu pirms kopienas dibināšanas 60. gadadienas Francijas, Vācijas, Itālijas, Beļģijas, Luksemburgas un Nīderlandes ārlietu ministri neformālajā sanāksmē Romā norādīja, ka ir "nobažījušies par Eiropas projekta stāvokli".
Kopīgajā paziņojumā pēc tikšanās viņi atzina, ka ES saskaras ar "ļoti izaicinošiem laikiem", tos nodēvējot par "kritiskiem".
28 dalībvalstu blokā ir šķelšanās viedokļos par to, kā tikt galā ar migrācijas krīzi. Nesaskaņas radīja arī eirozonas parādu krīze. Satricinājumus piedzīvojusi gan Šengenas, gan eirozona. Bet Lielbritānija gatavojas rīkot referendumu par palikšanu vai izstāšanos no ES.
Šīs grūtības pēc sanāksmes atzina Itālijas ārlietu ministrs Paolo Džentiloni: "Nav šaubu, ka šodien Eiropas Savienība piedzīvo vienu no smagākajiem brīžiem kopš tās dibināšanas pirms gandrīz 60 gadiem. Tā ir vairāku apstākļu kombinācija, kurā ietilpst migrācijas plūsmas; terorisma draudi; izaicinājumi, ko rada Lielbritānijas referendums par dalību kopienā; kā arī finanšu un ekonomiskās krīzes sekas."
Džentiloni piebilda, ka "šo grūtību kopums bez šaubām radījis šaubas un krīzi", kas riskē zem jautājuma zīmes palikt visu Eiropas projektu.
Sešu ES dibinātājvalstu ārlietu ministri uzsvēra, ka, viņuprāt, atbilde uz izaicinājumiem ir vairāk, nevis mazāk ES integrācijas. Viņi atkārtoti paziņoja, ka saglabā uzticību principam par arvien ciešāku savienību.
Tajā pašā laikā viņi atzina, ka tas nozīmē atbalstu "divu ātrumu" Eiropai, jo kopienas valstis nav vienotas ciešākas integrācijas jautājumā. Šeit jāpiemin Lielbritānija, starp kuras izvirzītajām ES reformu prasībām ir punkts par to, lai uz Londonu netiktu attiecināts kopienas līgumos ietvertais „arvien ciešākas savienības” princips
Ministri kopīgajā paziņojumā atzina, ka ES pieļauj "dažādus integrācijas ceļus".
Jānorāda, ka tā dēvētā divu un varbūt pat vairāk ātrumu Eiropa jau ir realitāte - ne visas valstis ir vienlīdz savstarpēji integrējušās. No 28 kopienas valstīm eirozonā atrodas 19. Un ne visas ES valstis ietilpst Šengenas zonā.
Tomēr ideja par "divu ātrumu" principa oficiālu atzīšanu, to, ka dažādas valstis integrējas dažādos ātrumos, līdz šīm bijusi problemātiska ES politiskajām elitēm.
Ministri paziņojumā uzsvēra, ka uzskata, ka "Eiropas Savienība joprojām ir labākā atbilde mūsdienu izaicinājumiem", bet vienlaikus "pieļauj dažādus integrācijas ceļus".
