Kāds ir šīs jūsu vadītās delegācijas uzdevums?
ES delegācijas Moldovā, tāpat kā jebkurā citā trešajā valstī, uzdevums ir samērā līdzīgs vēstniecībai. Proti – uzturēt kontaktus starp ES un mītnes valsti, īstenot projektus, stāstīt par ES. Bet tas, kas ir atšķirīgais starp ES pārstāvniecību un atsevišķas valsts vēstniecību, ir tas, ka arī ES delegācijai ir uzdevums koordinēt ES dalībvalstu kopējās darbības valstī.
Jūs šajā amatā esat salīdzinoši nesen. Vai jums ir arī kādas prioritātes, kuras esat izvirzījis, kamēr pildāt šo amatu?
Manas prioritātes ir tās, kas izriet no uzdotajām prioritātēm, proti turpināt ES un Moldovas attiecību attīstīšanu. Bet tas, kas varbūt ir man tāds veiksmes elements, ir tieši tas, ka man ļoti veiksmīgi ir sakritis posms, kad es esmu ieradies Moldovā, jo daudzus gadus Moldovas orientācija bija neskaidra: mēdza būt proeiropeiskāki spēki, mazāk proeiropeiski spēki, galīgi ne-proeiropeiski spēki, un viņi mēdza būt vienlaikus. Tagad, pagājušā gada decembrī, tika ievēlēta proeiropeiska prezidente. Šī gada jūlijā tika ievēlēts proeiropeisks parlaments, kur gandrīz divas trešdaļas deputātu vietu ieņem deputāti, kuri atbalsta prezidenti Sandu un viņas proeiropeisko dienaskārtību.
Un visbeidzot – tagad ir izveidota proeiropeiska valdība, kurai arī ļoti skaidra prioritāte ir tuvināt attiecības ar ES. Un šī ir tāda vēsturiska iespēja, kuru mums būtu svarīgi Moldovas Republikai īstenot.
Vai vēlēšanu rezultāti parāda Moldovas sabiedrības noskaņojumu? Vai tas vairāk ir jautājums par to, kurš vienkārši aizgāja uz vēlēšanām?
Nē, šoreiz es uzskatu, ka tas ir Moldovas sabiedrības uzskatu atspoguļojums. No vienas puses, ir šī eiropeiskā virzība, no otras puses, tā ir vēlme apkarot korupciju, stiprināt tiesību varu. Šīs arī ir bijušas lietas, par kurām ir konsekventi iestājusies ES. Bet vienlaikus ir arī jāsaka, ka atbalsts sadarbībai ar ES ir ļoti spēcīgs. Piemēram, gandrīz divas trešdaļas Moldovas iedzīvotāju aptaujās ir izteikušies, ka, ja rīt būtu referendums, tad viņi nobalsotu par iestāšanos ES. Tas, protams, ir saprotami vairāku iemeslu dēļ. Gan tas, ka Moldovas Republika robežojas ar ES, proti, ar Rumāniju, gan tas, ka ir liels tirdzniecības apjoms, kas pēdējos gados ir stipri pieaudzis. Bet katrā ziņā vēlme tuvināties šobrīd ir ļoti izteikta.
Jūs jau minējāt, ka Moldovā politika ir gājusi dažādos virzienos, bet šobrīd tas skats vairāk ir Eiropas virzienā. Jums ir arī skaidrojums, kādēļ šobrīd tas ir nostabilizējies šādā virzienā?
Iespējams, ka tā ir veiksmīga apstākļu sakritība. Jo Moldovas kustība ir bijusi gan uz priekšu, gan atpakaļ. Šobrīd šī virzība ir bijusi iespējama, jo šie politiskie kanāli ir sakrituši. Kā tas ir bijis pagātnē – man ir grūti pateikt, vai tas būtu iespējams arī agrāk. Droši vien, ka ne, jo attīstībai bija vienkārši jānobriest.
Pēdējos gados ir bijusi gan, piemēram, Krimas aneksija, gan agresija Baltkrievijā un Krievijā. Vai arī šie notikumi kaut kādā mērā biedē Moldovas iedzīvotājus?
Es domāju, ka Moldovas Republikas gadījumā tas ir mazāk bijis faktors. Varētu būt bijuši citi faktori, kas ir daļēji, protams, saistīti. Piemēram, tas, ka Moldova robežojas tikai ar Rumāniju un Ukrainu. Attiecīgi Moldovas attiecības ar pārējo pasauli lielā mērā arī šādi tiek veidotas. Tā kā Ukraina ir bijusi ierauta Krimas krīzē un aneksijā, tad tas netieši ietekmē arī Moldovas Republiku. Bet, protams, ka Moldovas iedzīvotāji seko tam, kas notiek apkārt, taču viņiem nav viennozīmīgas nostājas, kas ir dažās citās valstīs. Piemēram, ka viņi gribētu saraut saiknes ar vienu no ģeopolitiskajiem virzieniem. Nē, šis virziens ir joprojām ļoti spēcīgs arī Moldovā.
Jūs jau arī iepriekš minējāt tirdzniecības jautājumu. Varbūt jūs varat pastāstīt, kādas ir ES un Moldovas ekonomiskās attiecības.
Mūsu attiecību pamatā šobrīd ir padziļinātais brīvās tirdzniecības līgums, kas ir noslēgts 2014. gadā. Tas Moldovas ražotājiem dod jaunas iespējas tirdzniecībai ar ES. Un uz šo brīdi vairāk nekā 50% Moldovas ārējās tirdzniecības ir ar ES valstīm.
Vēl jo vairāk – no Moldovas Republikas divas trešdaļas eksporta iet uz ES valstīm.
Līdz ar to ir skaidrs, ka šis ir tas tirgus, uz kuru Moldovas Republika var veiksmīgi strādāt. Arī 80% investīciju Moldovā nāk no ES valstīm. Kas arī ir interesanti – Pārdņestras jeb Piedņestras teritorija, kura, kā jūs zināt, ir īpašā situācijā – arī viņi ir daļa no šīs brīvās tirdzniecības līguma. Un arī Pārdņestrai 70% viņu tirdzniecības ir ar pārējo Moldovas Republiku un ES, kas ir ļoti laba zīme tam, ka ir potenciāls arī tālākām sarunām un Pārdņestras reintegrācijai.
Runājot par investīcijām, kas ir galvenās jomas, kur ES sadarbojas ar Moldovu?
Nozares ir patiešām daudzas, sākot ar infrastruktūras projektiem un beidzot ar atbalstu pilsoniskai sabiedrībai. Viens būtisks aspekts ir energoefektivitāte. Cita veida projekti ir bijuši daudzgadīgi projekti pilsoniskās sabiedrības atbalstam vai mediju brīvības atbalstam.
Un kāds ir tālākais ceļš? Vai mēs varam sagaidīt, ka Moldova kādreiz būs daļa no ES? No kā tas ir atkarīgs?
Tas ir atkarīgs no Moldovas iedzīvotājiem un Moldovas valdības. Mēs kā ES varam šo ceļu atbalstīt, teiksim, sniedzot savu ekspertīzi par dažādiem likumprojektiem vai sniegt tehnisko atbalstu tajās pašās jomās, kurās mēs to darām jau šobrīd. Attiecīgi – vienalga, vai tā ir ekspertīze, vai infrastruktūras uzlabojumi, vai energoefektivitāte, bet mēs nevaram šo ceļu iziet viņu vietā. Līdzīgi, kā neviens Latvijas vietā neizgāja mūsu iestāšanās ceļu ES.
Šobrīd reāli Moldova ir šī ceļa pašā sākumā, jo šī jaunā, proeiropeiskā valdība ir strādājusi mazāk nekā divus mēnešus. Līdz ar to darāmā ir daudz.
Apņēmība viņiem ir. Gan strādāt pie tieslietu reformām, gan reformēt tieslietu struktūru – ne tikai tiesas, bet arī prokuratūru, kur ir lielas problēmas. Gan arī sniegt labākus dzīves apstākļus Moldovas iedzīvotājiem. Ne velti valdības programmu sauc: “Moldova labos laikos”. Nu, cerēsim, ka viņi tur arī nonāks, bet tas ir Moldovas iedzīvotāju rokās, cik ātrā laikā viņi varēs noiet to ceļu, kuru mēs esam gājuši. Un vai viņi šo ceļu noies. Un tad jau ir jāskatās pēc gadiem, vai Moldova varētu attiecības ar ES pārcelt nākamajā līmenī, jo jau šobrīd tās ir ciešas. Ir Austrumu partnerības ietvars, kur Moldova ir viena no valstīm, kuras ir sasniegušas visvairāk. Bet ar to vien būs par maz, lai sakarus ar ES padziļinātu līdz tam līmenim, kuru jūs piesaucāt. Tā kā tas ir Moldovas valdības, prezidentes un iedzīvotāju rokās, cik ātri viņi virzīsies tuvāk Eiropai.
Kāda šajā visā ceļā varētu būt loma Pārdņestras jautājuma sakārtošanai? Proti, kas ir tas iznākums, kuru vēlētos redzēt jūs, kuru vēlētos redzēt ES, lai varētu no šī aspekta teikt, ka šeit viss ir kārtībā?
ES ir konsekventi atbalstījusi Pārdņestras situācijas risinājumu, kas balstās cieņā pret Moldovas Republikas teritoriālu integritāti un suverenitāti. Tādu, kas rod risinājumu Moldovas starptautiski atzīto robežu ietvaros, kur Pārdņestrai ir sniegts īpašs statuss. Šobrīd ir parādījušās cerības, ka sarunas tā sauktajā 5+2 formātā varētu atkal notikt šī gada rudenī. ES tur ir novērotājs. Un kā novērotājs mēs tur arī aktīvi iesaistītos. Bet tas ir pakāpenisks process, kurā ir jāskatās gan uz tīri praktiskiem ikdienas jautājumiem, kā uzlabot sakarus starp abām Dņestras krasta pusēm, gan arī būtu jāsāk domāt par politisko risinājumu, kāds tas varētu būt nākotnē.
Kad mājasdarbi būs izpildīti, tad ES būs ar prieku gatava uzņemt Moldovu?
Tas ir dalībvalstu lēmums!
Paldies jums par interviju.
