ĪSUMĀ:
- ES būs “Magņitska saraksts”: ātrāk noteiks sankcijas cilvēktiesību pārkāpējiem.
- Sankcijas varēs noteikt par genocīdu, paverdzināšanu, spīdzināšanu un citiem.
- Lietuvas ārlietu ministrs vēlētos nākotnē arī sankcijas par korupciju.
- Sankcijas pret cilvēktiesību pārkāpējiem ir veidotas pēc līdzīga ASV likuma.
- Rinkēvičs: Pirmais sankciju saraksts varētu būt nākamā gada pirmajā pusē.
Eiropas Savienība turpmāk varēs ātrāk ieviest sankcijas pret cilvēktiesību pārkāpējiem no jebkuras pasaules valsts. Tas izriet no šodien apstiprinātā Eiropas Savienības cilvēktiesību sankciju režīma, kas neoficiāli tiek dēvēts arī par Magņitska aktu.
Sankcijas varēs tikt ieviestas par tādiem pārkāpumiem kā genocīds, paverdzināšana, spīdzināšana un vairākiem citiem.
Aizejošais Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs sacīja, ka nākotnē viņš gribētu pārkāpumu sarakstā redzēt arī korupciju.
“Šis ir vēl viens rīks, kas ļaus turpināt izdarīt spiedienu uz cilvēktiesību pārkāpējiem. Būs iespējams izmantot ne tikai ģeogrāfiskos kritērijus, bet arī individuālos. Es ceru, ka nākotnē būs iespējams iekļaut arī noziegumus, kas saistīti ar korupciju, kas mūsuprāt ir tieši saistīti ar cilvēktiesībām,” sacīja Linkēvičs.
Līdz šim ES nebija tiesības kādai personai neļaut iebraukt dalībvalstīs – tā bija tikai dalībvalstu valdību kompetence.
Jaunā sistēma neaizstās esošās sankciju programmas, no kurām dažas jau vēršas pret cilvēktiesību pārkāpumiem Sīrijā, Baltkrievijā un Venecuēlā.
“Magņitska likums"
Magņitskis plašāku atpazīstamību ieguva 2008. gadā, kad paziņoja, ka augstas amatpersonas Krievijas tiesībsargājošajās un valsts finanšu iestādēs ir izkrāpušas 230 miljonus dolāru jeb 195 miljonus eiro no valsts budžeta. Viņu vēlāk aizturēja uz aizdomu pamata par krāpšanu, cietumā viņš miris.
Vēršoties pret cilvēktiesību pārkāpējiem Krievijā un citviet pasaulē, ASV Kongress 2012. gadā pieņēma likumu, ko nosauca par godu Magņitskim. Saskaņā ar to cilvēktiesību pārkāpumos vainotām personām var liegt iebraukšanu ASV un iesaldēt banku kontus Amerikā. Vēlāk savus “Magņitska likumus” pieņēma arī Kanāda un Lielbritānija, Lietuvā, Igaunijā un Latvijā.
Taču oficiāli saraksts nenes Sergeja Magņitska vārdu – tam vairākas dalībvalstis iebilda.
Viens no iemesliem – nevēlēšanās sekot tieši ASV pēdās, jo tur šāds Magņitska sankciju saraksts jau pastāv kopš 2012.gada. Toreiz arī sekoja Krievijas pretreakcija - Vladimirs Putins bija tik sašutis par ASV rīcību, ka aizliedza amerikāņiem adoptēt krievu bērnus.
Arī Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ("Jaunā Vienotība") pauda gandarījumu, ka pēc aptuveni divu gadu diskusijām Eiropas Magņitska saraksts ir beidzot apstiprināts.
Viņš atzina, ka pirmais sankcijām pakļauto saraksts šogad nebūs gatavs, bet nākamā gada pirmajā pusē tas varētu būt sagatavots un apstiprināts.
“Mēs parasti esam koncentrējušies uz to, kas notiek Baltkrievijā, uz to, kas notiek Krievijā. Protams, ka arī šīs personas būs, šīs personas jau ir sankcionētas. Bet tas ir globālais sankciju mehānisms. Tātad to piemēros arī globāli. ES domāju, šeit būs arī viena otra amatpersona no Āzijas valstīm, par kurām varētu būt pamats domāt, ka tās ir atbildīgas cilvēktiesību pārkāpumos,” pieļāva Rinkēvičs.
Tas nozīmē, ka sankciju sarakstā, ko aiz inerces daudzi sauc par Magņitska sarakstu, varētu nokļūt, piemēram, Honkongas protestētāju apspiešanā vainotie.
Runājot par sankcijām, Edgars Rinkēvičs arī norādīja, ka drīzumā gaidāma Baltkrievijas sankciju trešā kārta, kurā vairāk uzmanības būs pievērsts arī režīmam pietuvinātajiem uzņēmumiem
Bloka ārlietu ministri pieskārās arī turpmākajām attiecībām ar ASV. Vairums ir ļoti priecīgi par Džo Baidena uzvaru un cer, ka transatlantiskā sadarbība atsāksies ar jaunu sparu.
