ES dalībvalstu ārlietu ministri apspriedīs iespējamās sankcijas pret Krieviju

Rietumvalstis turpina diplomātiskos centienus, lai nepieļautu, ka Krievija mēģina īstenot jaunu militāro iebrukumu Ukrainā. Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri šodien spriedīs par iespējamām sankcijām pret Krieviju, bet Ukrainā ieradīsies ASV valsts sekretāra vietniece. Vācijas ārlietu ministre brīdinājusi, ka Berlīne bloķēs gāzes cauruļvada „Nord Stream 2” darbību, ja Krievija iebruks Ukrainā.

ES dalībvalstu ārlietu ministri apspriedīs iespējamās sankcijas pret Krieviju
00:00 / 03:19
Lejuplādēt

Briselē pirmdien, 13. decembrī, tiekas ES dalībvalstu ārlietu ministri, lai runātu par spriedzi uz Krievijas un Ukrainas robežas. Pēc dažādām aplēsēm Ukrainas tuvumā ir izvietoti no 75 tūkstošiem līdz 100 tūkstošiem krievu karavīru.

Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels
00:00 / 00:30
Lejuplādēt

Daudzi ir norūpējušies par Krievijas karaspēka pulcēšanu pie Ukrainas robežas. Tādēļ Eiropas Savienība sadarbībā ar ASV un Lielbritāniju vēlas jau laikus sagatavot iespējamās koordinētās sankcijas pret Krieviju gadījumā, ja tās karaspēks iebruks Ukrainā. Tomēr Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels ir izteicies, ka ārlietu ministriem būtu jādomā arī par atbildes reakciju Krievijas hibrīduzbrukuma gadījumā: „Tas būs G7 turpinājums. Vakar mums bija G7 sanāksme, kurā tika skaidri pausta apņemšanās stingri atbalstīt Ukrainu, tās suverenitāti un teritoriālo nedalāmību.

Mēs apspriedīsim šo situāciju ar ministriem un sūtīsim skaidru signālu, ka jebkāda agresija pret Ukrainu izmaksās Krievijai ļoti dārgi. Bet tagad mēs mēģinām darīt visu, ko varam, lai to novērstu.”

Sanāksmes laikā ministri apsvērs jaunas sankcijas pret Krieviju, lai deeskalētu situāciju reģionā. Kāds ES diplomāts Vācijas ziņu aģentūrai DPA sacījis, ka Brisele situāciju vēlas noregulēt sarunu ceļā, tomēr paturēs iespēju nepieciešamības gadījumā rīkoties stingrāk.

Sanāksmes laikā arī paredzēts apstiprināt sankcijas pret astoņām fiziskām personām un trīs uzņēmumiem, kas ir saistīti ar Krievijas privāto militāro uzņēmumu “Wagner”. Sankcijas ietvers gan ceļošanas aizliegumu ES teritorijā, gan aktīvu iesaldēšanu.

ES vēršanās pret “Wagner” ir saistīta ar uzņēmuma algotņu līdzdalību militārajos konfliktos Austrumukrainā, Lībijā, Sīrijā, Mali un Centrālāfrikas Republikā, kā arī ar nopietniem cilvēktiesību pārkāpumiem, kuros apsūdz „Wagner” algotņus.

Tiek uzskatīts, ka Krievijas valdība „Wagner” algotņus izmanto ietekmes nostiprināšanai Tuvajos Austrumos un Āfrikā. Kremlis to kategoriski noraida.

Nav zināms, vai ārlietu ministri apsvērs sankcijas pret Krievijas gāzes cauruļvadu „Nord Stream 2”, pret kuru iebilst Polija un Baltijas valstis.

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka paziņojusi, ka pirms vairākām nedēļām pabeigto cauruļvadu pašlaik nevar nodot ekspluatācijā. „Pašreizējā situācijā šo cauruļvadu nevar apstiprināt, jo tas neatbilst Eiropas Savienības enerģētikas tiesību aktu prasībām un arī drošības jautājumi joprojām nav atrisināti. Turklāt Amerikas Savienotās Valstis un Vācijas iepriekšējā valdība ir diskutējušas par to, ka gadījumā, ja Krievija pastiprinās agresiju pret Ukrainu, tad šis cauruļvads nevarēs uzsākt darbu,” Bērboka svētdien vakarā sacīja intervijā televīzijas kanālam ZDF.

Vācijas atbildīgajām iestādēm līdz janvāra sākumam ir jāizlemj, vai sertificēt „Nord Stream 2”, pa kuru no Krievijas uz Vāciju ik gadu varēs piegādāt 55 miljonus kubikmetru dabasgāzes.

Ukrainas aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs intervijā izdevumam „The Financial Times” kritizējis Vāciju par lēmumu nepieļaut, ka NATO Ukrainai piegādā ieročus. Rezņikovs norādīja, ka atsevišķu rietumvalstu piekoptā Krievija neprovocēšanas taktika esot aplama.

Ukrainas galvaspilsētā Kijevā pirmdien ieradīsies ASV valsts sekretāra vietniece Eiropas un Eirāzijas jautājumos Kārena Donfrīda. Viņa tiksies ar Ukrainas augstākajām amatpersonām, lai apspriestu Krievijas karaspēka savilkšanu pie valsts robežas un izteiktu Vašingtonas atbalstu Ukrainas neatkarībai, suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai.

Pēc tam Donfrīda dosies uz Maskavu. ASV Valsts departamenta paziņojumā teikts, ka Donfrīda Kijevā un Maskavā uzsvērs nepieciešamību īstenot 2014. un 2015. gadā parakstītās Minskas vienošanās, lai varētu izbeigt militāro konfliktu Donbasā.

Ceturtdien, 16. decembrī, ASV valsts sekretāra vietniece ieradīsies Briselē, lai ar NATO un ES sabiedrotajiem runātu par diplomātiskajiem risinājumiem spriedzes mazināšanai starp Ukrainu un Krieviju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt