ES dalībvalstis nemierā ar miljardu eiro piešķiršanu Austrumeiropai

Astoņas Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis ir izrādījušas pretestību Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumam palielināt 2014. gada budžetu par gandrīz pieciem miljardiem eiro, lai tādējādi segtu galvenokārt Austrumeiropas infrastruktūras projektus. Iztrūkumu plānots segt no izdevumiem neparedzētiem gadījumiem, taču dalībvalstis neuzskata, ka slikta plānošana ir uzskatāma par ārkārtas gadījumu. Līdz ar to var tikt apdraudēti vairāki kohēzijas projekti.

EK ir nonākusi visai neapskaužamā situācijā. Tās budžetā ir radies 4,7 miljardu eiro liels iztrūkums. 3,4 miljardi no šīs naudas skar dažādus kohēzijas politikas projektus - tiltu, lielceļu un atkritumu pārstrādes projektus galvenokārt Austrumeiropas valstīs. Pārējā summa paredzēta jaunatnes nodarbinātības un pētniecības projektiem.

Iztrūkums radies jau laikā pēc 2014. gada budžeta apstiprināšanas, un tas nozīmē, ka šī starpība būtu jāsedz no tā dēvētā finansējuma neparedzētiem gadījumiem. To varētu nosaukt par bufera finansējumu, ko izmanto ārkārtas gadījumos ar mērķi palielināt ES gadskārtējo budžetu. Kā paziņojis EK preses pārstāvis Patricio Fiorilli, no šīs summas visa nauda nebūtu nepieciešama no dalībvalstīm. EK ir aprēķinājusi, ka vairāk nekā pusi varētu segt no konkurences soda naudu ieņēmumiem, kā arī no budžeta vadlīniju pārkārtošanas. Līdz ar to papildus būtu nepieciešami vien divi miljardi eiro.

Taču pret šādu EK iebildušas astoņas ES dalībvalstis. Austrija, Dānija, Somija, Francija, Vācija, Nīderlande, Zviedrija un Lielbritānija kopīgā paziņojumā norāda, ka ārkārtas finansējuma piesaiste 2014. gadā ar mērķi segt neizpildītās kohēzijas politikas saistības būtu juridiski apšaubāma, kā arī nevajadzīga.

Paziņojumā norādīts, ka maksa par projektiem, kas bija saskaņoti iepriekšējā sešu gadu plānošanas periodā, nedrīkst tikt uzskatīta par neparedzētiem apstākļiem, tāpēc ārkārtas buferfonda izmantošana būtu nelikumīga. Astoņu valstu pārstāvji norāda, ka EK būtu jāizskata alternatīvas iespējas mazināt spiedienu uz šī gada maksājumiem, cita starpā arī nosakot citas prioritātes, vai arī atmaksājot radušos zaudējumus 2015. gada sākumā. No otras puses, protesta iesniedzējas ir paudušas vēlmi finansēt humānās palīdzības programmas un „Erasmus” studentu apmaiņas shēmu, ievērojot noteiktās procedūras.

Kā portālam „EUObserver” paziņojis kāds ES diplomāts, pēc nesen notikušajām Eiropas Parlamenta vēlēšanām ir praktiski neiespējami iedomāties, ka ES pilsoņi būtu gatavi piešķirt Briselei vēl lielākus līdzekļus. Pēc diplomāta teiktā, no daudzām dalībvalstīm ir saņemts ļoti spēcīgs signāls par to, ka EK ir ļoti nopietni jāpārdomā tas, kā tiek izmantoti ārkārtas fonda līdzekļi.

Šīs ir jau trešās piedāvātās budžeta izmaiņas šajā gadā. Kā norādījis Patricio Fiorilli, ir tikai normāli, ka valstu grupas iebilst Komisijas piedāvājumiem, tāpēc tagad ir nepieciešams sagaidīt Eiropadomes nostāju šajā jautājumā. Ja vairākums Eiropadomes dalībvalstu apstiprinās vai izmainīs komisijas piedāvājumu, tas tiks nodots tālākais izskatīšanai Eiropas Parlamentā un, kā norāda „EUObserver”, šis process jau var aizņemt vairākus mēnešus.

Jāpiebilst, ka jau šī gada sākumā EP budžeta uzraudzības komitejas deputāti paziņoja, ka nākamās EK komisāriem pirms stāšanās amatā būs jārēķinās ar ļoti agresīvām intervijām, lai panāktu to, ka nākotnē komisāri ieņem daudz stingrāku pozīciju pret to, kā ES dalībvalstis izmanto Eiropas fondu, tostarp kohēzijas fondu līdzekļus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt