Septembra sākumā EK nāca klajā ar piedāvājumu atcelt ikgadējo pāriešanu uz vasaras un ziemas laiku. Šāds lēmums tika pieņemts pēc tam, kad Eiropas līmeņa aptaujā, kurā piedalījās aptuveni 4,6 miljoni cilvēku, pārliecinošs vairums respondentu pauda vēlmi atteikties no pulksteņa rādītāju pārgriešanas. Šī aptauja gan tika kritizēta par pārāk nevienlīdzīgo pārstāvniecību – ja, piemēram, Vācijā savu viedokli pauda aptuveni trīs miljoni cilvēku, tad Itālijā šis skaitlis bija vien aptuveni 20 tūkstoši.
Reaģējot uz pilsoņu vēlmēm, EK aicinājusi dalībvalstis līdz nākamā gada aprīlim izlemt, vai tās šādu iniciatīvu ir gatavas atbalstīt, kā arī rosinājusi uzsākt nacionālās kosultācijas. Līdz šim šī ideja ir saskārusies ar visai pretrunīgu dalībvalstu reakciju, atsevišķiem politiķiem paziņojot, ka Briseles piedāvājumā trūkst detaļu, bet izvirzītie termiņi ir pārāk mazi.
Tagad arī ES dalībvalstu transporta ministri apstiprinājuši, ka mērķis atteikties no laika maiņas jau 2019. gadā ir nereāls. Kā Grācā notiekošajā transporta ministru neformālās tikšanās laikā paziņojis ES prezidējošās valsts Austrijas transporta ministrs Norberts Hofers, vairums dalībvalstu pašlaik nav gatavas atbalstīt EK ierosinājumu. Kā norādījis Hofers, gadījumā, ja dažām kaimiņvalstīm būs atšķirīgs viedoklis šajā jautājumā, var izveidoties situācija, kurā ir pārāk daudz atšķirīgu laika joslu. Austrija arī esot piedāvājusi pārmaiņas ieviest tikai ar 2021. gadu, un šī iniciatīva gūstot daudz plašāku atbalstu.
Kā paskaidrojis Norberts Hofers, 2019. gada termiņš būtu pārāk ambiciozs, jo atsevišķās jomās būtu nepieciešama nopietna tehniska sagatavošanās. Tā, piemēram, aviācijas industrija esot brīdinājusi, ka atteikšanās no laika maiņas prasītu vismaz pusotru gadu ilgu sagatavošanās periodu. Līdzīgi iebildumi esot arī informāciju tehnoloģiju uzņēmumiem. No savas puses Dānijas transporta ministrs Ole Birks Olesens norādījis, ka Dānijas sabiedrībā šim jautājumam nav veltīts pietiekami daudz diskusiju un sabiedrība nav informēta par to, ka neatkarīgi no pieņemtā lēmuma būs jārēķinās ar papildu izdevumiem.
Aģentūra "France Press" norāda, ka pāriešana uz ziemas un vasaras laiku var atstāt nopietnu ietekmi uz vēl kādu pēdējā laika politiskās dienaskārtības aktualitāti – Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Atteikšanās no laika maiņas nozīmētu to, ka Īrijā un Apvienotās karalistes sastāvā esošajā Ziemeļīrijā uz pusgadu būtu atšķirīgas laika zonas, kas nozīmētu vēl papildu sarežģījumus gan transporta, gan finanšu tirgu sfērās. Tā būtu vēl viena problēma, ņemot vērā jau tagad pastāvošās nopietnās domstarpības par Ziemeļīrijas robežas statusu pēc ''Brexit''.
KONTEKSTS:
Latvijā vasaras laiks pirmo reizi tika ieviests 1981. gadā. Sākot no 1997. gada, vasaras laiks ir spēkā no marta pēdējās svētdienas līdz oktobra pēdējai svētdienai.
Eiropas Savienības ietvaros pāreju uz vasaras laiku nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 19. janvāra direktīva 2000/84/EK par noteikumiem attiecībā uz vasaras laiku. Direktīva nosaka vasaras laika sākumu un beigas vienoti visām Eiropas Savienības dalībvalstīm.
Pāreju uz vasaras laiku un atpakaļ Latvijā nosaka 2010. gada 26. oktobra Ministru kabineta noteikumi Nr.1010 “Par pāreju uz vasaras laiku”. Noteikumos minēts, ka Latvijā pāreja uz vasaras laiku notiek šādā kārtībā: marta pēdējā svētdienā plkst.03.00 atbilstoši otrās joslas laikam pulksteņa rādītājus pagriež par vienu stundu uz priekšu un attiecīgi oktobra pēdējā svētdienā plkst.04.00 – par vienu stundu atpakaļ.
