ES dalībvalstis arvien nevēlas solidāri uzņemties atbildību par imigrantiem

Pērn Eiropā patvērumu no konfliktiem un kara dzimtenē meklējuši vairāk nekā ceturtdaļmiljons cilvēku. Liela daļa šo cilvēku Eiropā ierodas, šķērsojot Vidusjūru, un smagākā nasta, gādājot par viņiem, gulstas uz Eiropas dienvidu valstīm.

Eiropa, pat ekonomiskās krīzes mocīta, ir iekārojams patvērums tiem cilvēkiem, kuru dzimtenē plosās karš vai konflikti. To apliecina arī jaunākie dati, uz kuriem atsaucas Eiropas komisārs, kura atbildības joma ir migrācijas jautājums - Dimitrs Avramopuls.

Konflikti kaimiņvallstīs rada pastāvīgu patvēruma meklētāju plūsmu uz Eiropu. Tā nerimsies, gluži pretēji – ja netiks veiktas apņēmīgas un koordinētas Eiropas Savienības (ES) līmeņa darbības, patvērumu meklēs arvien jauni migranti.

2014. gadā ES ieradās vairāk nekā 276 000 migrantu, kas ir par 155 % vairāk nekā gadu pirms tam.

Ievērojama daļa šo patvēruma meklētāju un migrantu Eiropā ierodas, šķērsojot Vidusjūru, un liela daļa migrantu to dara neoficiāli, bieži vien ne pārāk drošās laivās vai cilvēku kontrabandistu kuģos, kurus pēdējā laikā arvien biežāk kontrabandisti vienkārši pamet. Ņemot vērā, ka gadījumi, kad mēģinot šķērsot Vidusjūru, migranti iet bojā, ir regulāri, Vidusjūru diskusijās par migrācijas jautājumiem jau sāk dēvēt par Nāves jūru.

Tieši lai mazinātu traģēdiju risku un apkarotu cilvēku kontrabandu, pērnā gada novembrī ES uzsāka operāciju "Tritons", kuras ietvaros tiek patrulēts Vidusjūrā.  "Kopš brīža, kad sākta operācija "Tritons", sadarbojoties ar Itālijas floti,  izglābti vai notverti gandrīz 16 000 patvēruma meklētāju un migrantu, kas iekļuvuši ES nelegāli. Izdevies arestēt arī 57 organizētājus," par "Tritona" laikā paveikto stāsta komisārs Avramopuls.

Tomēr arī "Tritons" tiek kritizēts – paveikts tiekot pārāk maz, finansējums nav pietiekams un Vidusjūru šķērsojošo patvēruma meklētāju radītais slogs tik un tā lielākoties ir uz Itālijas un Maltas pleciem. Tieši šādām situācijām paredzēti Eiropas solidaritātes principi – pārējām valstīm būtu jānāk palīgā tām, uz kurām gulstas nesamērīgi smaga nasta.

Tomēr, kā atzīst Starptautiskās migrācijas organizācijas pārstāvis Latvijā Ilmārs Mežs, daļa Eiropas valstu no solidāras migrantu uzņrmšanas izvairās. Solidaritātes princips strādātu arī tad, ja, kā saka eksperts, desmiti tūkstoši bēgļu būtu Latgalē un lūgtu vismaz ēdienu un siltumu. "(..) Trīs cilvēki gadā, nevis trīs tūkstoši, kas būtu tiešām būtu apgrūtinoši," akcentē Mežs.

Mežs skaidro, ka pietiktu ar trīs patvēruma meklētāju uzņemšanu, lai Latvija varētu godīgi teikt, ka solidāri palīdz tām Eiropas valstīm, kuras pašas vairs netiek galā ar patvēruma meklētāju plūsmu. Latvijā jau gan ir vairāki patvēruma meklētāji, bet kā skaidro Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldē, patvēruma meklētāju izmitināšanas centrā Mucenieki vienlaikus varot izmitināt 100-150 cilvēkus un, piemēram, šobrīd Muceniekos mīt 49 patvēruma meklētāji.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti