Eiropas Komisija (EK) par vairākus simtus miljonu eiro apjomīgo ārkārtas palīdzības plānu paziņojusi laikā, kad migrācijas krīze arvien turpinās. Tikai kopš šī gada sākumā Grieķijā, šķērsojot Vidusjūru, ieradušies jau 120 000 patvēruma meklētāju un migrantu, saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas datiem.
EK kopumā 700 miljonus eiro plāno piešķirt trīs gadu laikā - šogad 300 miljonus un pa 200 miljoniem eiro nākamajā un aiznākamajā gadā.
Šī nauda paredzēta ārkārtas situāciju risināšanai un humānās palīdzības sniegšanai ES iekšienē. Pirmo reizi kopienas vēsturē palīdzības plāns tiks saskaņots ar ANO un citām palīdzības aģentūrām. Briseles priekšlikums vēl jāapstiprina kopienas dalībvalstīm un Eiropas Parlamentam.
Jauno palīdzības mehānismu paredzēts iedarbināt brīdī, kad ir pārslogotas ES valstu iespējas tikt galā ar „ārkārtas apstākļiem,” kur nepieciešama tūlītēja rīcība. EK norāda, ka tas neattiecas tikai uz bēgļu krīzi, bet arī, piemēram, kodolavārijām, teroristu uzbrukumiem vai epidēmijām.
Tomēr šobrīd galvenā uzmanība ir pievērsta bēgļu un migrācijas krīzei un palīdzībai valstīm, kuras tā skārusi. It īpaši Grieķijai, kas iepriekš lūgusi aptuveni 480 miljonu eiro atbalstu patvēruma sniegšanai 100 000 bēgļu.
ES humānās palīdzības un krīžu kontroles komisārs Krists Stiljanids, trešdien izziņojot plānu, neatklāja, cik daudz naudas no 700 miljonu eiro vērtā palīdzības mehānisma paredzēts piešķirt Atēnām. Bet, norādot, ka plāns palīdzēs „Eiropas Savienības iekšienē nodrošināt ārkārtas krīžu atbalstu daudz ātrāk nekā iepriekš”, Stiljanids atzina, ka „šobrīd, bez šaubām, tas ir it īpaši nepieciešams bēgļu atbalstam.”
„Šī būs Eiropas atbilde, kas balstīta uz solidaritāti un cilvēcīgumu.
Tā nodrošinās bēgļu pamatvajadzības. Tā ļaus ES atbalstīt dalībvalstis, kuru administratīvie un finanšu resursi ir pārslogoti. Protams, šis ārkārtas atbalsts pats par sevi neatrisinās visas problēmas - burvju formulas nepastāv. Šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk dalībvalstīm un ES jāstrādā roku rokā. Šādā veidā ES var vienoti reaģēt uz cilvēku ciešanām. Es stingri ticu, ka šai krīzei ir iespējams tikai vienots Eiropas risinājums," sacīja Stiljanids.
Amatpersonas norāda, ka ārkārtas palīdzības līdzekļi galvenokārt būs paredzēti ēdiena, patvēruma un medikamentu nodrošināšanai. Grieķija līdz šim saņēmusi ES un citu dalībvalstu atbalstu saskaņā ar citām programmām, piemēram, robežu uzraudzības stiprināšanai, tomēr Atēnas norādījušas, ka šie līdzekļi nav bijuši pietiekami.
Vienlaikus simtiem vīlušos un nokaitinātu imigrantu nobloķēja dzelzceļu uz Maķedonijas un Grieķijas robežas, pieprasot atvērt tiem Balkānu koridoru. Tikmēr citas imigrantu grupas, ieskaitot ģimenes ar maziem bērniem, devās klīst par Grieķijas lielceļiem cerībā atrast citu veidu, kā iekļūt Maķedonijā un tālāk Rietumeiropā.
Bet mediji trešdien atklāja, kāpēc pēc panāktās vienošanās ar Ankaru katru dienu no Turcijas uz Grieķiju dodas aizvien jaunas bēgļu laivas. Kā ziņo avoti diplomātiskajās aprindās, Turcija vēl nav devusi zaļo gaismu NATO kuģiem Egejas jūrā, tādēļ tie vēl nevar sākt operāciju imigrantu plūsmas ierobežošanai.
Bija plānots, ka NATO kuģi veiks izlūkošanu un uzraudzību Egejas jūrā, lai sniegtu informāciju Grieķijai, Turcijai un Eiropas Savienības robežaģentūrai "Frontex", kas atvieglotu cīņu ar cilvēku kontrabandistiem. Tomēr pastāvot domstarpībām starp Ankaru un Atēnām, vēl nav izdevies noskaidrot visas operācijas detaļas. Turklāt Turcija neizrādot interesi uzņemt atpakaļ imigrantus, ko jūrā savākuši NATO kuģi, lai gan tieši tāds bija plāns.
