Eiropas Parlaments šodien pārliecinoši apstiprinājis likumprojektu, kas turpmāk ļaus Briselei ciešāk uzraudzīt dalībvalstu enerģētikas nolīgumus ar trešajām valstīm. Tā kā Eiropas Savienības tirgū joprojām ienāk liels daudzums trešo valstu naftas un gāzes, tad turpmāk arī Eiropas Komisija būs klātesoša pie ikviena jauna projekta sarunu galda un raudzīsies, vai viss notiek atbilstoši Eiropas Savienības prasībām. Likuma veidotāji sola, ka tas palīdzēs izvairīties no monopoliem un nosargāt pieņemamas cenas patērētājiem.
Līdz šim lauvas tiesu visas patērētās gāzes un naftas Eiropas Savienība ieved no ārienes, un vismaz tuvākajā laikā enerģijas imports negrasās samazināties, bet gluži pretēji - solās vēl pieaugt. Patlaban visvairāk naftu un gāzi Eiropas Savienība iepērk no - Krievijas, Alžīrijas un Norvēģijas.
Jaunais likumprojekts, ko šodien pieņēmis Eiropas Parlaments, un, kuru vēl jāslīpē Eiropas Savienības dalībvalstu valdībām, raudzīsies, lai turpmāk, slēdzot jaunus enerģētikas līgumus ar trešajām valstīm, tās vispirms informētu Eiropas Komisiju un ieklausītos tās ieteikumos. Eiropas Komisija varēs ne tikai uzzināt par šādu līgumu tapšanu, bet arī piedalīties sarunās. Tas nozīmē, ka turpmāk faktiski šādi starpvaldību līgumi ar trešajām valstīm tiks slēgti visas Eiropas Savienības vārdā, norāda ziņotājs par likumprojektu Eiropas Parlamentā Krišjānis Kariņš (attēlā).
Latvijas gadījumā, kā norāda Kariņš, šī kārtība varētu attiekties uz jauno sašķidrinātās gāzes termināļa projektu, kam Eiropas Savienība sola finansējumu, un, kuram topot, potenciāli varētu tikt slēgti līgumi ar trešajām valstīm. Un tas nozīmēs, ka Eiropas Komisija būs tiesīga uzzināt visu informāciju būt klātesoša visās sarunās.
Jāpiebilst, ka jaunais likumprojekts attieksies tikai uz tiem līgumiem, ko savstarpēji slēgts valstu valdības, nevis atsevišķas kompānijas. Taču, kā norāda eksperti, lielā daļā līgumu abas puses vēlas, lai tie tiktu stiprināti valdības līmenī. Ja Eiropas Parlamentā balsojot par likumprojektu lielas domstarpības deputātu vidū nebija, tad jau tagad paredzams, ka dalībvalstu vadītāju līmenī vienoties tik viegli nebūs. Neoficiāli izskan, ka tieši lielās valstis, kurās darbojas lieli enerģētikas uzņēmumi varētu izrādīt vislielāko pretestību. Šobrīd Eiropas Savienībā prezidējošā Dānija ir apņēmusies panākt likumprojekta pieņemšanu jau līdz savas prezidentūras beigām jūnijā. Tam teorētiski būtu spēkā jāstājas jau nākamgad.
