Nodokļu nemaksāšana, dažādas nodokļu optimizācijas shēmas – tā nav tikai Eiropas Savienības valstu nodokļu dienestu problēma, bet arī sāpes pārējiem uzņēmumiem. Eiropas Komisijas konkurences komisāre Margrēte Vestagere skaidro, ka nodokļu nemaksātāji konkurē ar maksātājiem un šāda sacensība pat tuvu nav godīga:
"Tādēļ, ka ir uzņēmumi, kas vienkārši maksā nodokļus. Tie var būt ar to apmierināti vai nebūt par to laimīgi, bet uzņēmumi maksā savus nodokļus. Un ir dažas kompānijas, kas spēj organizēt darbību tā, ka maksājamie nodokļi ir daudz mazāki. Un šie divi kompāniju veidi tiešā veidā konkurē viena ar otru. Un tas vienkārši nav godīgi."
Šobrīd komisāres darbu sarakstā ir tā dēvētais "Luxleaks" skandāls, kur pētnieciskie žurnālisti atklāja, ka Luksemburgas nodokļu dienests ļāva daudziem starptautiskiem koncerniem gandrīz pilnībā izvairīties no nodokļu nomaksas. Tāpat pieprasīta informācija arī no dalībvalstīm – tām jāziņo konkurences komisārei par nodokļu jomas darījumiem, kas noslēgti ar uzņēmumiem. Visa šī informācija varētu nozīmēt jaunas izmeklēšanas, saka komisāre Vestagere, tomēr ierosināto lietu skaits neesot pašmērķis:
"Es varētu atvērt simtiem lietu, un visi vienkārši noslīktu veicamo darbu jūrā. Es domāju, ka labāk ir pateikt, ka šeit mums ir nopietnas bažas, šeit mums ir aizdomas, ka lietas nav gluži kārtībā. Un tad risināt šīs lietas."
Komisāre uzsver – no dokumentiem varot redzēt lietas, kas jāturpina, bet galvenais atklājums – dalībvalstu lēmumi par nodokļiem tiek izmantoti selektīvi. Situāciju vienkāršāku nepadara tas, ka nodokļi ir katras dalībvalsts pārziņā. Bet ja valstis nodokļu politiku un vienošanos risina katra par sevi, tad tie, kas nodokļus vēlas nemaksāt, mācās viens no otra, uzsver "Sabiedrības par atklātību Delna" direktors Gundars Jankovs, norādot, ka Eiropas līmenī jācīnās būtu arī pret rafinētākiem krāpniekiem:
"Svarīgi ir kopīgi cīnīties pret nodokļu krāpšanu, nodokļu nemaksāšanu, un svarīgi apzināt, kādas šis shēmas ir citās valstīs. (..) Jāskatās pārrobežu krāpšanas gadījumi, kas ir rafinēti un atstrādāti, bet tajā pašā laikā ir konstatējami, un par to ir jāzina visām valstīm. Prakse ir jāapkopo, lai varētu maksimāli cīnīties pret krāpšanu."
Eiropas Savienības izmērs un tehniskās iespējas esot pietiekami lielas, lai cīnītos pret dažādām nodokļu shēmām un krāpšanos, uzsver "Delnas" vadītājs. Pēdējā laikā ES iesaistot šajā cīņā arī pilsonisko sabiedrību, piemēram, trauksmes cēlājus. Piesardzīgu optimismu vieš arī konkurences komisāre Margrēte Vestagere – viņa teic, ka dalībvalstu vēlme sadarboties nodokļu jautājumos esot lielāka nekā iepriekš.
