ES ir viens no lielākajiem humānās palīdzības donoriem pasaulē. Dažādiem palīdzības projektiem ārpus savām robežām ES piešķir vairāk nekā miljardu eiro gadā.
Taču šogad šī summa ievērojami pieaugs, piemēram, Sīrijā, Irākā, Ukrainā un daudzviet Āfrikā. Kopumā tam atvēlēti 52 miljoni eiro. Ar šo naudu bērniem mācīs ne tikai dažādus arodus, bet arī, piemēram, kā izvairīties no mīnām. Tāpat nauda aizies skolu ierīkošanā, mācību piederumos un sociālajam atbalstam.
„Katram bērnam ir tiesības uz izglītību. Investēt viņu izglītībā nozīmē investēt viņu nākotnē. Izglītība ir visa pamats. Tas ir spēcīgs vairogs pret radikalizāciju, pret piespiedu iestāšanos grupējumos, pret piespiedu laulībām,” saka ES humānās palīdzības un krīžu pārvarēšanas komisārs Hrists Stiljanidis. „Izglītība pasargā bērnus no kļūšanas par teroristisku un kriminālu organizāciju upuriem. Ar šo naudu mēs palīdzēsim vairāk nekā 2 300 000 bērnu 42 valstīs. To mēs paveiksim caur dažādiem izglītības projektiem valstīs, kur bērni ir riska situācijās,” saka Stiljanidis.
Kā norāda komisārs, naudas palielināšana bērnu izglītībai dažādās kara zonās nav tieša atbilde uz migrācijas krīzi Eiropā, bet gan reakcija uz milzīgo bērnu skaitu, kuru nākotne var būt zudusi militāru un politisku konfliktu dēļ.
Biedrības „Latvijas Platforma attīstības sadarbībai” direktore Inese Vaivare komentē, ka šādu izglītošanas programmu vērtība ir tajā, ka bērniem mācīs dažādas izdzīvošanas prasmes. Nereti konflikta zonās bērni paliek vieni bez vecākiem un skolotājiem, tādēļ ir svarīgi, lai tie spētu būt atbildīgi un arī parūpēties par sevi. Vaivare norāda, ka pasaulē apmēram 10 miljoni bērnu ir bēgļi un 20 miljoni ir pārvietoti mītnes zemē konfliktu dēļ, tāpēc uz kopējā fona Eiropas Savienības 52 miljoni eiro nebūt nav daudz, taču katra palīdzība ir vajadzīga.
„Ir jāsaprot, ka katrs šis izglītotais bērns un arī šie paši 2,3 miljoni, kam ir plānots palīdzēt, tomēr palīdz veidot pārmaiņas sabiedrībā,” saka Vaivare. „Mēs varam nākt palīdzēt cilvēkiem no ārpuses, bet izglītība nes cilvēkam līdzi spēju pašam rīkoties atbildīgāk un varbūt pat kādā brīdī tiešām pretoties varai. Mēs zinām, ka ir risks, piemēram, mazus bērnus iesaukt karā vai izmantot karā. Tāpat ir dažādas bandas. Ar izglītību mēs varam bērnam parādīt, ka tas nav labākais risinājums,” norāda Vaivare.
EK norāda, ka šobrīd bērnu izglītība valstīs, kuras cīnās ar dažādām krīzēm, saņem vien 2% no kopējās humānās palīdzības pasaulē. Tādēļ ES tieši šo jomu ir izvirzījusi sev par vienu no prioritātēm humānās palīdzības politikā.
