ĪSUMĀ:
- Vidusjūras austrumos ir atklāti ievērojami dabasgāzes krājumi.
- Turcija nav iesaistīta Vidusjūras dabasgāzes apguvē.
- Pērn Turcija sāka izpētes darbus netālu no Kipras, kuras ziemeļu daļu kontrolē.
- Saskaņā ar ANO Jūras konvenciju, Turcijai nav tiesību pretendēt uz atradnēm.
- Taču Turcija nav parakstījusi konvenciju un uzskata, ka tai ir tiesības.
- Augustā Turcijas izpētes kuģis pietuvojās Grieķijas Kastellorizo salai.
- Atēnas pieprasīja izvest kuģus no Grieķijas ūdeņiem, Turcija nereaģēja.
- Grieķija atbildēja ar jūras spēku mācībām kopā ar ES valstīm un AAE.
- Tajā pašā laikā netālu notika arī mazākas Turcijas jūras spēku mācības.
- Erdogans aicināja Grieķiju un Kipru sēsties pie sarunu galda.
- Grieķijas premjers: Turcijai ir jāpārtrauc agresīvā retorika, ja tā vēlas sarunas.
- Situācijas nomierināšanā ir iesaistījusies NATO, ES un tās prezidējošā Vācija.
Pēdējos gados Vidusjūras austrumos ir atklāti ievērojami dabasgāzes krājumi. To apguvē ir iesaistījušās reģiona valstis Grieķija, Kipra, Izraēla un Ēģipte, kuras ir vienojušās par 2000 kilometru gara cauruļvada izbūvi Vidusjūrā, pa kuru dabasgāzi piegādās Eiropai.
No energoresursu importa atkarīgā Turcija nav mierā, ka tā nav iesaistīta Vidusjūras dabasgāzes apguvē. Pagājušajā gadā Turcija sāka izpētes darbus netālu no Kipras, kuras ziemeļu daļu kopš 1974. gada kontrolē Ankaras atbalstīta valdība.
Turcija uzskata, ka arī starptautiski neatzītajai Ziemeļkipras Turku republikai ir tiesības uz salas dabas resursiem.
Saskaņā ar ANO 1982. gadā pieņemto Jūras tiesību konvenciju, kas nosaka valstu ekskluzīvo ekonomisko zonu robežas, Turcijai nav tiesību pretendēt uz iespējamām energoresursu atradnēm Vidusjūrā starp Grieķijai piederošo Krētas salu un Kipru.
Taču Turcija nav parakstījusi konvenciju un ANO izveidotās ekskluzīvās ekonomiskās zonas Vidusjūrā sauc par netaisnīgām.
Ankara uzskata, ka jūras robežas komerciālai izpētei būtu jānosaka vienlīdzīgi, par izejas punktu nospraužot Grieķijas un Turcijas kontinentālās daļas, neietverot Grieķijas salas. Atēnas norāda, ka Turcijas nostāja pārkāpj starptautiskās tiesības.
Pagājušajā mēnesī Turcijas seismiskās izpētes kuģis "Oruc Reis" vairāku militāro kuģu pavadībā pietuvojās Grieķijai piederošajai Kastellorizo salai. Tas saniknoja Atēnas, kas pieprasīja turkiem izvest savus kuģus no Grieķijas ūdeņiem. Taču Turcija nereaģēja uz grieķu prasībām.
Grieķija atbildēja, sarīkojot jūras spēku mācības kopā ar vairākām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm un Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE). Tajā pašā laikā netālu notika arī mazākas Turcijas jūras spēku mācības.
Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans nedēļas nogalē aicināja Grieķiju un Kipru sēsties pie sarunu galda.
Viņš brīdināja, ka pretējā gadījumā Ankara ir gatava izmantot jebkādus līdzekļus, lai iegūtu sev tiesības veikt izpēti un urbšanas darbus Vidusjūrā.
“Viņiem ir jāsaprot, ka Turcijai ir politiskā, ekonomiskā un militārā vara, lai saplēstu gabalos nelikumīgas kartes un dokumentus. Viņiem būs vai nu jārunā politikas un diplomātijas valodā, vai arī jābūt gataviem sāpīgai pieredzei. Turcija un turku tauta ir gatava visiem variantiem un sekām,” paziņoja Turcijas prezidents.
Turku prese vēstīja, ka 40 tanki no robežas ar Sīriju tiekot pārdislocēti uz Turcijas ziemeļrietumu pilsētu Edirni, kas atrodas netālu no robežas ar Grieķiju.
Grieķijas premjerministrs Kirjaks Micotakis norādījis, ka Turcijai ir jāpārtrauc agresīvā retorika, ja tā patiešām vēlas uzsākt sarunas par saspīlējuma mazināšanu reģionā.
“Uz prezidenta Erdogana daudzajiem pārspīlētajiem komentāriem es varu atbildēt tikai vienu: noliksim malā draudus, lai var sākties dialogs,” sacīja Micotakis.
Saspīlējums starp abām NATO dalībvalstīm radījis bažas par iespējamu militāro konfrontāciju starp abām sabiedrotajām. Situācijas nomierināšanā ir iesaistījusies gan NATO, gan ES un tās prezidējošā dalībvalsts Vācija.
ES augstā pārstāvja ārlietās Žuzepa Borela runasvīrs Peters Stano paziņoja, ka pašreizējās krīzes risinājums ir meklējams tikai un vienīgi diplomātiskā ceļā.
“Mēs vēlētos redzēt sarunas un pirmos soļus, lai pēc iespējas drīzāk sāktos dialogs. Pie tā ļoti intensīvi strādā arī Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās. Mums arī šķiet apsveicama Vācijas iesaistīšanās. Mēs ceram, ka drīz būs iespējams redzēt situācijas deeskalāciju, jo alternatīva ir eskalācija. Bet tas nav nedz Eiropas Savienības, nedz Turcijas interesēs,” uzsvēra Stano.
Sagaidāms, ka Grieķijas un Turcijas strīds būs viens no galvenajiem jautājumiem, ko apspriedīs tuvākajā ES dalībvalstu vadītāju sanāksmē 24. un 25. septembrī. Francija ir paziņojusi, ka samita laikā varētu lemt par sankciju piemērošanu Turcijai.
Tas gan varētu apdraudēt ES un Turcijas 2016. gadā noslēgto vienošanos. Tā paredz, ka Turcija neļaus atstāt valsti nelegālajiem migrantiem un patvēruma meklētājiem, kuri cer nokļūt ES. Tāpat Ankara apņēmās uzņemt atpakaļ migrantus, kuri caur Turcijas teritoriju bija tikuši līdz ES, bet tur saņēmuši negatīvu atbildi uz lūgumu pēc patvēruma.
Turcijā pašlaik atrodas aptuveni četri miljoni bēgļu, pārsvarā no kara izpostītās Sīrijas. Erdogans jau iepriekš ir piedraudējis, ka ir gatavs atvērt robežu un ļaut desmitiem tūkstošiem patvēruma meklētāju doties uz Grieķiju.
ANO vēsta, ka pēdējā mēneša laikā ir dubultojies Grieķijas robežu nelegāli šķērsojušo migrantu no Turcijas skaits. Lai nepieļautu jaunu migrācija vilni, Grieķija ir pastiprinājusi patruļas uz sauszemes robežas ar Turciju.
