Kazahstānas prezidents Nursultans Nazarbajevs sāka vadīt savu valsti vēl tālajā 1989. gadā kā Komunistiskās partijas pirmais sekretārs. Kopš 1991. gadā viņš kļuva par prezidentu un izskatās, ka arī pēc aprīlī gaidāmajām ārkārtas prezidenta vēlēšanām nekas nemainīsies.
Lai gan patiesi demokrātiskas vēlēšanas Kazahstānā ir maz ticamas, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs Briselē sacīja, ka Eiropas Savienība tomēr uz tādām cer:
“Mēs noteikti ceram, ka prezidenta vēlēšanas notiks saskaņā ar augstākajiem starptautiskajiem standartiem. Un, kā ierasts, novērotāji no dažādām Eiropas organizācijām būtu vēlami, lai palīdzētu izvērtēt vēlēšanu norisi un iznākumu.”
Formāli pašreizējais Nazarbajeva pilnvaru termiņš beigsies tikai nākamgad. Tomēr tika nolemts vēlēšanas sarīkot aptuveni gadu ātrāk. Tāpat tika izdarīts arī 2011. gadā, kad Nazarbajevs ieguva 95% vēlētāju balsu.
Atsevišķi analītiķi ārkārtas vēlēšanu rīkošanu skaidro ar nestabilu situāciju Ukrainā un Krimas aneksiju. Gan Nazarbajevs, gan Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko līdz šim ir mēģinājuši būt par vidutājiem starp Krieviju, Ukrainu un nemierniekiem Donbasā un Luhanskā.
Tomēr Kazahstānas galvaspilsētā Astanā paredzētā Vācijas, Francijas, Krievijas un Ukrainas vadītāju tikšanās tā arī nav notikusi, jo tobrīd neesot bijis par ko konkrēti runāt.
Iespējams, ka tieši Kazahstānas prezidenta neseno politisko aktivitāšu, kā arī naftas un citu Eiropas svarīgo derīgo izrakteņu dēļ cilvēktiesību situācija Kazahstānā šodien Briselē tā arī netika skaļi pieminēta. Kazahstānas ārlietu ministrs Erlands Idrisovs pat sacīja, ka starp Eiropu un Kazahstānu smagu jautājumu neesot.
“Edgars ir sacījis, ka mēs esam apsprieduši dažādus tematus, tostarp arī smagus jautājums. Tomēr man jāuzsver, ka smagu jautājumu starp Kazahstānu un Eiropas Savienību nav. Mēs esam runājuši par sarežģītām starptautiskām un reģionālām problēmām. Es ceru, ka Edgars man tajā piekritīs,” atsaucoties uz Edgara Rinkēviča pausto, sacīja Idrisovs.
Analītiķi saista atkārtas vēlēšanu rīkošanu ar vēlmi stiprināt savu varu, jo ekonomiskā situācija Kazahstānā līdz ar naftas cenu kritumu un krīzi Krievijā nebūt nav spoža. Tāpat tiek norādīts, ka Nazarbajevs varētu apzināties, ka liels krieviski runājošo iedzīvotāju īpatsvars valsts ziemeļos noteiktos apstākļos varētu dot pamatu Krievijai rīkoties līdzīgi kā Donbasā un Luhanskā. Ne velti Krievijas prezidents Vladimirs Putins aizvadītajā vasarā ir sacījis, ka Nazarbajevam esot izdevies izveidot valsti tur, kur tās nekad iepriekš neesot bijis.
