ES budžetā pieaugs finansējums zinātnei un inovācijām

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 11 gadiem un 8 mēnešiem.

Savukārt lauksaimniecības subsīdiju apjoms kopumā paliek nemainīgs. Dažādas Latvijas zemnieku organizācijas Briseles izteikto piedāvājumu jau ir nodēvējuši par nepieņemamu.

Jaunajā Eiropas Savienības budžetā 2014.-2020. gadam ir paredzēts būtisks līdzekļu palielinājums zinātniskai pētniecībai un inovācijām. Savukārt lauksaimniecības subsīdiju apjoms kopumā paliek nemainīgs. Dažādas Latvijas zemnieku organizācijas Briseles izteikto piedāvājumu jau ir nodēvējuši par nepieņemamu.
*
Finansējums kopējai lauksaimniecības politikai aizņem ļoti nozīmīgu daļu no Eiropas Savienības budžeta. Eiropas atbalsts zemniekiem ir ļoti būtisks visās 27 dalībvalstīs un tādēļ naudas apjoms šajā nozarē allaž ir izraisījis asas diskusijas.
Arī nepietiekami liels un nepietiekami efektīvs finansējums zinātnei, pētniecībai un inovācijām pēdējā laikā tiek visai bieži apspriests. Nereti tiek uzsvērts, ka bez ieguldījumiem zinātnē un jaunradē Eiropa nevarēs sacensties ar Amerikas Savienotajām Valstīm, Ķīnu, Indiju, Brazīliju un citām pasaules ekonomikām. Un līdz ar to mazināsies arī kontinenta labklājība.
Prezentējot Eiropas Komisijas budžeta piedāvājumu 2014.-2020. gadam, diskusijas par finansējumu abām minētajām jomām savijās kopā, jo finansējumu zinātnei tiek plānots palielināt, bet lauksaimniecībai atvēlētais naudas apjoms, visticamāk, paliks līdzšinējā apjomā.
Turpina Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Žozē Manuels Barrozu- - Astoņdesmit miljardi eiro tiks veltīti pētniecībai un inovācijai, palielinot finansējumu šai nozarei par 46%. Šī joma ir nozīmīga Eiropas globālajai konkurētspējai, lai mēs varētu radīt nākotnes darba vietas un jaunas idejas.
Uz abu jautājumu savstarpējo saikni norāda arī tas, ka Latvijas premjers Valdis Dombrovskis, nesen Rīgā tiekoties ar Eiropas Savienības zinātnes, pētniecības un inovācijas lietu komisāri Moiri Gēgenu-Kvinnu, apsprieda ne tikai zinātnes, bet arī lauksaimniecības jautājumus. Pēc tikšanās Dombrovskis sacīja, ka lai gan komisāre Gēgena-Kvinna neatbild par zemkopību, viņš tomēr ir paudis neapmierinātību ar Eiropas Komisijas piedāvājumu Latvijas zemniekiem.
Savukārt pati pētniecības, inovācijas un zinātnes komisāre, atbildot uz Latvijas Radio jautājumu vai ir godīgi jaunajā Eiropas Savienības budžetā nostādīt zemniekus pret zinātniekiem, atbildēja, ka abas jomas nevis sacenšas, bet papildina viena otru.
Komisāre Moire Gēgena-Kvinna arī aicināja Latvijas valdību ieguldīt pēc iespējas vairāk zinātnē un inovācijās, atzīstot gan, ka tas nav viegls uzdevums, jo šādi ieguldījumi nenes tūlītēju atdevi.
"Jūsu klausītājiem es varu minēt ļoti konkrētu veiksmīgu piemēru. Somijā 90. gados bija ļoti grūta ekonomiskā situācija. Tomēr valdība nolēma, ka tā samazinās finansējumu visām citām jomām, bet tikai ne zinātnei un izglītībai. Un tagad mēs redzam, ka tieši šī lēmuma dēļ Somijas ekonomika ir izaugusi un kļuva konkurētspējīga."
Jāpiebilst, ka diskusijas par Eiropas Savienības finansējuma apjomu gan zinātnei, gan lauksaimniecībai, gan arī citām nozarēm varētu turpināties vēl aptuveni gadu.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti