ES brīdina par sankcijām pret Lukašenko

Eiropas Savienība ir gatava piemērot sankcijas arī Baltkrievijas autoritārajam līderim Aleksandram Lukašenko, ja situācija valstī neuzlabosies. Ar šādu paziņojumu Eiropas Savienības valstu ārlietu ministri nāca klajā pirmdien, 12.oktobrī, – dienu pēc tam, kad Baltkrievijā demonstrācijās atkal tika aizturēti simtiem cilvēku.

Pēc tam, kad Eiropas Savienības līderi pēc ilgām diskusijām panāca vienošanos par sankciju ieviešanu pret vairāk nekā 40 Baltkrievijas vadošajām amatpersonām par vēlēšanu rezultātu iespējamo viltošanu un vēlēšanām sekojošo vardarbību pret protestētājiem, netrūka kritiķu, kuri norādīja uz to, ka sarakstā nav Baltkrievijas prezidenta Aleksandra Lukašenko.

Šāda lēmuma aizstāvji toreiz apgalvoja, ka valstu vadītāji un ārlietu ministri sankcijām tiek pakļauti ļoti reti diplomātisko un politisko kontaktu uzturēšanas dēļ. Turklāt bija cerība, ka, atstājot Lukašenko ārpus sankcijām pakļauto personu skaita, varētu palielināties iespēja viņam iesaistīties dialogā ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

ES brīdina par sankcijām pret LukašenkoUģis Lībietis

Pēc tam, kad nedēļas nogalē Minskas ielās pret protestētājiem kārtējo reizi tika izmantotas trokšņa granātas un ūdens lielgabali, pēc kārtējiem simtiem aizturēto, Eiropas Savienības ārlietu ministri ir vienojušies, ka sankciju saraksts regulāri ir jāpārskata un jāpatur atvērts, lai nākotnē sankcijas varētu piemērot arī Aleksandram Lukašenko. Par to vēl pirms tikšanās brīdināja Eiropadomes prezidējošās valsts Vācijas ārlietu ministrs Heiko Māss.

“Mums ir jāsaprot, ka Lukašenko režīma atbalstīta vardarbība turpinās. Joprojām notiek mierīgo demonstrantu aizturēšana, tāpēc mums ir jāspriež par to, kā virzīties uz priekšu.

Es esmu ierosinājis izveidot jaunu sankciju paketi, un Lukašenko ir jābūt starp cilvēkiem, pret kuriem var tikt piemērotas sankcijas,” paziņoja Māss.

Ārlietu ministru gala ziņojumā par situāciju Baltkrievijā uzsvērts, ka Eiropas Savienība plāno samazināt divpusējās attiecības ar Baltkrievijas varas iestādēm, vienlaicīgi palielinot atbalstu Baltkrievijas iedzīvotājiem un pilsoniskajai sabiedrībai.

Tas attiecināms arī uz finansiālās palīdzības novirzīšanu. Šādu palīdzību ir plānots pastiprināt, ja varas iestādes Minskā cienīs demokrātijas principus, tiesiskumu un cilvēktiesības, apturot represijas, kā arī veicinot nopietnu, iekļaujošu un ticamu politisko procesu, kas noved pie brīvām un godīgām vēlēšanām.

Eiropas Savienības dalībvalstu ministri ir principiāli atbalstījuši arī Vācijas un Francijas kopīgi izstrādāto sankciju piedāvājumu pret Krievijas amatpersonām, kuras varētu būt atbildīgas par opozicionāra Alekseja Navaļnija saindēšanu.

Šādi Eiropas Savienības pārstāvju lēmumi pieņemti dienā, kad Baltkrievijas Iekšlietu ministrija ir brīdinājusi, ka dažādās protesta akcijas reģionos sāk pierimt, bet galvaspilsētā Minskā tās kļūst daudz radikālākas. Tieši tāpēc drošības iestāžu darbinieki un iekšējā karaspēka vienības ielas nepametīs, bet pret protestētājiem var lietot gan dumpja apspiešanas speclīdzekļus, gan – nepieciešamības gadījumā – arī letālos ieročus.

Tikmēr pēc sestdien notikušās Lukašenko negaidītās tikšanās ar cietumā esošajiem opozicionāriem divi no cietuma pārcelti uz mājas arestu.

Viens no tiem ir uzņēmējs Jurijs Voskresenskis – bijušā prezidenta vēlēšanu kandidāta, tagad ieslodzījumā esošā Viktora Babariko štāba koordinators. Otrs – Dmitrijs Rabcevičs, informācijas tehnoloģiju uzņēmuma "PandaDoc" Minskas biroja direktors. Abi bija klāt, kad Lukašenko Valsts drošības komitejas izmeklēšanas izolatorā tikās ar saviem kritiķiem, kas tika ieslodzīti pirms un pēc vēlēšanām.

Tikšanās ilga četrarpus stundas, un tajā esot apspriestas iespējamās konstitucionālās reformas.

KONTEKSTS:

Baltkrievijā turpinās protesti pret 9. augustā notikušo vēlēšanu Baltkrievijā rezultātiem. Tajās pēc oficiālajiem rezultātiem līdzšinējais autoritārais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieguvis 80,1% balsu, kamēr opozīcijas kandidāte Svetlana Tihanovska tikai 10,1%. Taču opozīcija, pamatojoties uz liecībām par nepieredzēti plašiem pārkāpumiem, apgalvo, ka šie rezultāti ir viltoti. Protestus pastiprina piedzīvotā vardarbība pret aktīvistiem, kā arī opozicionāru un žurnālistu aizturēšana. 

ES dalībvalstu līderi sēdē oktobra sākumā panākuši vienošanos par sankciju piemērošanu Baltkrievijas amatpersonām. Eiropadomes prezidents Šarls Mišels informēja, ka "melnajā sarakstā" iekļaus 40 personas. Tostarp gan nebūs bijušais Baltkrievijas prezidents Aleksandrs Lukašenko.

Iepriekš septembra beigās Latvijas ārlietu ministrs, pamatojoties uz Latvijas Ministru kabinetā lemto, kā arī koordinējot ar Igaunijas un Lietuvas Ārlietu ministrijām (ĀM), pieņēma lēmumu uz nenoteiktu laiku noteikt ieceļošanas aizliegumu Latvijā 101 Baltkrievijas amatpersonai no Baltkrievijas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti