Savienības dalībvalstu Francijas un Vācijas iebildumi ir pret vienpusēju Vašingtonas lēmumu lemt par sankcijām – šāds solis iepriekš tika saskaņots ar Briseli.
“No mūsu viedokļa, Amerikas Savienotajām Valstīm nav tiesību pieņemt lēmumus par Eiropas uzņēmumiem un teikt tiem – kā veidojams bizness ar kādu trešo valsti, šajā gadījumā ar Krievijas enerģētikas uzņēmumiem ne līgumu, ne citā līmenī,” pauda Vācijas ārlietu ministrijas pārstāvis Martins Šāfers.
Sankcijas nosaka ierobežojumus arī Krievijas cauruļvadiem, pa kuriem eksportē naftu un gāzi. Tāpēc Eiropas Komisijā bažījas, ka tas var skart Eiropas enerģētikas uzņēmumus, kas iesaistīti dabasgāzes cauruļvada projektā “Nordstream 2”, ko paredzēts būvēt no Krievijas uz Vāciju cauri Baltijas jūrai. Eiropas Parlamenta deputāts Krišjānis Kariņš paziņojis, ka sankcijas atbilst Latvijas un Austrumeiropas interesēm, jo tās vēlas apturēt gāzesvada būvniecību.
