Kosmoss ir kļuvis par globālās politikas jauno cīņas lauku – šie EK augstā pārstāvja Žuzepa Borela vārdi 12. Eiropas Kosmosa konferencē raksturo daudzu nozares ekspertu pašreizējo noskaņojumu. Proti – dzīvojot uz Zemes, mēs arvien vairāk paļaujamies uz tehnoloģijām, kas atrodas izplatījumā, taču neapjaušam, cik tās var būt apdraudētas.
„Ir aplēsts, ka 60% no pasaules ekonomikas tiešā vai netiešā veidā ir atkarīga no instrumentiem, kas riņķo izplatījumā. Kosmoss kļūst par arvien svarīgāku globālās drošības sastātvdaļu,” norāda Borels.
Cīņa par ietekmi uz Zemes arvien vairāk izplešas arī kosmosā, saka Borels. Un tā vairs nav nekāda zinātniskā fantastika.
„Ļaujiet minēt dažus piemērus: Krievija ir izstrādājusi no zemes palaižamus ieročus pret satelītiem; Ķīnas armija pat veido un apmāca specializētu vienību, kura spēs apieties ar šādiem ieročiem un apdraudēt kosmosa infrastruktūru. Indija martā veica pret satelītiem vērstu izmēģinājumu un veido kosmosa aizsardzības aģentūru, kas pārvaldīs visus Indijas armijai piederošās kosmosa vērtības. Mēs zinām, ka ASV ir izveidojusi „kosmosa spēku” armijas vienību, kas oficiāli kļuvusi par sesto ASV armijas atzaru. Pērnā gada jūnijā NATO ministri pieņēma kosmosa politikas dokumentu, kurā norāda – lai gan kosmosu var izmantot miermīlīgiem mērķiem, tas ir uztverams arī kā militāras sacensības teritorija. Arī Japānas premjers nupat paziņoja par valsts plāniem veidot kosmosa aizsardzības vienību,” stāsta Borels.
Lai gan Borela ieskatā kosmosā būtu jāsaglabā līdz šim piekoptā valstu sadarbības politika, viņam nākas atzīt – izplatījums mūsdienās arvien vairāk kļūst par vietu lielvaru sacensībai, turklāt tas gluži fiziski arvien vairāk piepildās ar dažādām tehnoloģijām, un tās var kļūt arī par nejaušu draudu viena otrai. Piemēram, Zemes orbītā pašlaik riņķo pieci tūkstoši satelītu, bet mazāk par diviem tūkstošiem no tiem vairs strādā. Eksperti uzskata, ka abas Eiropas satelītu sistēmas – satelītu navigācijas sistēma „Galileo” un Zemes novērošanas programma „Copernicus” – nav gana aizsargātas.
Taču ir bažas, ka jaunajā daudzgadu budžetā nepietiks naudas, lai stiprinātu Eiropas Savienības aizsardzības spējas kosmosā. Budžeta diskusijās Eiropas Aizsardzības fondam draud finansējuma samazinājums no sākotnēji piedāvātajiem 13 miljardiem uz septiņiem miljardiem eiro.
Eiropas Komisijas viceprezidente Margrēte Vestagere uzsver – aizsardzības industrija ir stratēģiski svarīga veiksmīgai rūpniecības attīstībai Eiropā, tādēļ tas būtu gudrs un tālredzīgs naudas ieguldījums.
„Satelītu navigācija palīdz armijām pieņemt stratēģiskus lēmumus, un tā palīdz cilvēkiem atrast ātrāko maršrutu līdz pārtikas veikalam. Ir daudz veidu, kā mēs varam palielināt ieguvumus no tā, ka militārā un kosmosa rūpniecība sadarbojas. Protams, mūsu mērķis nav militarizēt kosmosu, bet ir laiks atzīt, ka abām industrijām ir līdzīgas problēmas un vajadzības, ko varam risināt līdzīgā veidā,” uzsver Vestagere.
Vestageres ieskatā tādēļ ir ļoti būtiski, lai nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā būtu gana daudz naudas šādām investīcijām. Paredzams, ka diskusijas par jauno budžetu būs smagas un turpināsies līdz pat šī gada rudenim.
