Pagājušā gada decembra vidū Eiropas Komisija publiskoja pozitīvu ziņojumu par Gruzijas sasniegtajiem rezultātiem, izpildot Eiropas Savienības vīzu liberalizācijas rīcības plānā noteiktās prasības. Atzinumā tika norādīts, ka izpildītās prasības atbilst visām Eiropas un starptautiskajām normām.
Jau šī gada martā Eiropas Komisija iesniedza likumprojektu Eiropas Parlamentā, rosinot atcelt vīzu režīmu ar Gruziju un pašlaik notiek diskusijas gan Eiropas Parlamentā, gan Eiropadomē. Taču arī trešdien, 1.jūnijā, notikušo diskusiju laikā galīgo lēmumu pieņemt nav izdevies.
Kā ziņo portāls “EurActive”, vislielāko pretestību izrādījušas Francija un Vācija, kurā daļu no organizētās noziedzības pasaules kontrolē tieši gruzīnu bandas.
Diplomāti norāda, ka nevēlas procesu apturēt pilnībā, taču ir nepieciešama lielāka piesardzība imigrācijas jautājumu dēļ. Iespējams, Gruzijas jautājuma apspriešana atsāksies jau nākamajā nedēļā, taču pēc tam gaidāmas daudz sarežģītākas diskusijas par visai pretrunīgi vērtēto Ukrainas gadījumu.
Ne mazāk izaicinošs ir arī Turcijas gadījums. Lai arī Brisele apgalvo, ka Turcija ir sasniegusi ievērojamu progresu, izpildot 72 vīzu liberalizācijai nepieciešamos kritērijus, visticamāk, izvirzītos mērķus neizdosies sasniegt līdz jūnija beigām vai jūlija sākumam, kad Eiropas Parlaments dosies vasaras brīvdienās. Turcijas jautājums īpaši aktualizējies tieši migrācijas krīzes dēļ un pēc tam, kad Eiropas Savienība ar Ankaru noslēdza līgumu par bēgļu straumes mazināšanu.
Lai arī vēl pirms dažām nedēļām likās, ka sarunas par vīzu režīma liberalizāciju virzās uz priekšu visai strauji, tagad tās nonākušas strupceļā, Turcijai atsakoties mainīt savus pretterorisma likumus.
Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs paziņojis, ka Turcijas lieta netiks izskatīta, pirms netiks izpildītas visas prasības. Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans savukārt pirms nedēļas brīdināja Eiropas Savienību – gadījumā, ja Ankara savu vīzu režīma atcelšanu nesaņems, Turcija bloķēs vienošanos par bēgļu plūsmas samazināšanu.
Izaicinošs ir arī Kosovas jautājums, jo tās valstiskumu pat nav atzinušas piecas Eiropas Savienības dalībvalstis – Grieķija, Rumānija, Kipra un Slovākija. Savukārt Spānija neatzīst Kosovā izsniegtos ceļošanas dokumentus.
Kā norāda eksperti, kavēšanās ar vīzu režīma liberalizāciju ir izskaidrojama tieši ar migrācijas jautājumu un Eiropas Savienības nespēju veiksmīgi kontrolēt ieceļotāju plūsmu. Ja vīzu režīms tiktu atvieglots vēl četrām kaimiņos esošām valstīm, robežas - kaut vai tikai ceļošanai, nevis strādāšanai - tiktu atvērtas aptuveni 130 miljoniem cilvēku. Daudziem no šo četru valstu pilsoņiem gan nav biometrisko pasu, tāpēc vīzu režīma liberalizācija nesasniegtu visus šo valstu pilsoņus.
Taču Gruzijas un Kosovas vēstnieki Eiropas Savienībā, kā arī politiķi Ukrainā cer, ka visus jautājumus tomēr izdosies atrisināt laicīgi un bezvīzu režīms tiks ieviests jau līdz šī gada beigām. Pretējā gadījumā uz spēles būs likta uzticība visai Eiropas Savienībai.
