Kipras finanšu ministrs Mihalis Sarris Krievijā uzturējās divas dienas, cerot panākt atvieglojumus līdzšinējā 2,5 miljardu eiro aizdevuma atmaksai, kā arī piedāvājot Krievijas uzņēmējiem pieeju Kipras dabasgāzes krājumiem apmaiņā pret ieguldījumiem grūtībās nonākušajā Kipras banku sistēmā. Tā kā Kipras bankās ir noguldīti ievērojami Krievijas uzņēmēju līdzekļi, tieši uz Maskavu tika liktas vislielākās cerības. Taču kā paziņojis Krievijas finanšu ministrs Antons Siluanovs, Krievijas investori esot izskatījuši šo piedāvājumu, taču tas nav licies saistošs. Tāpat Siluanovs norādījis, ka par jauna kredīta piešķiršanu Kiprai nav runāts, jo Eiropas Savienības noteiktais parāda līmenis jau ir sasniegts un Kipra nevarētu uzturēt vēl lielākus parādus.
Par spīti neveiksmei Krievijā, Kipras valdība ir iesniegusi parlamentā virkni likumprojektu, kas varētu kalpot par tā dēvēto Kipras glābšanas plānu B. Ierosinājumu vidū ir jauna nacionāla solidaritātes fonda izveidošana un valsts lielākā aizdevēja, "Cyprus Popular Bank" likvidēšana vai sadalīšana sliktajā un labajā bankā, kas pārņemtu visus ieguldījumus, kas mazāki par 100 tūkstošiem eiro. Spiedienu uz Nikosiju palielinājusi arī Eiropas Centrālā banka, kas paziņojusi, ka pirmdien pārtrauks aizdot naudu maksātnespējīgajām Kipras bankām un tas nozīmētu "Cyprus Popular Bank" sabrukumu.
Vakar pie Kipras parlamenta izcēlās protesta akcijas, kuru dalībnieki pauda savas bažas par valsts nākotni.
"Mēs baidāmies, ka sāk brukt visa sistēma. Šodien tā ir Kipras Populārā banka, rīt tās var būt visas pārējās bankas. Un, ja sabrūk banku sistēma, sabruks arī visa Kipra. No tā mēs baidāmies," intervijā televīzijas kanālam "Euronews" pauda viena no protestētājām Angela Toniu.
Eirozonas finanšu ministri paziņojuši, ka ir gatavi apspriest Kipras jaunos piedāvājumus, aicinot tos izstrādāt pēc iespējas ātrāk. Kā vakar Eiropas parlamenta Ekonomisko un monetāro lietu komitejas diskusijās paziņoja Eirogrupas prezidents Jerūns Daijselblūms, politiķu uzdevums ir rūpēties par iedzīvotāju uzticību, tāpēc ir jāstāsta patiesība un par notiekošo jābūt skaidrībai.
"Patiesība ir tāda, ka Kiprai izkļūšanai no pašreizējām grūtībām ir vajadzīga Eirozonas programma. Patiesība ir tāda, ka Eirozona ir gatava sniegt šādu atbalstu, taču, lai tas būtu ilgtspējīgs, ir nepieciešams, lai Kipras puse uzņemtos daļu no nastas. Galvenais jautājums ir, kā to panākt, lai Kipras iedzīvotāji to varētu izturēt? Kā panākt, lai viss tiktu realizēts godīgi? Mēs visi piekrītam - būtu tikai godīgi, ja lielākie noguldītāji sniegtu daudz lielāku ieguldījumu nekā mazie noguldītāji," sacīja Daijselblūms.
Daijselblūms arī paudis pārliecību, ka Eiropas Centrālā banka Kiprai nedraud, bet gan darbojas sava mandāta robežās. Eirozonas prezidents arī norādījis, ka Centālā banka pašlaik nevar izmantot ārkārtas likviditātes palīdzības mehānismu, jo no šī fonda nauda ir piešķirama tikai maksātspējīgām bankām ar drošu nākotni.
Kipras parlaments par jauno glābšanas plānu bija plānojis balsot vēl pirms stundas, taču jauno ierosinājumu dēļ šis balsojums pagaidām ir atlikts.
