Sadaļas Sadaļas

ES Ārlietu padome vienojusies par pilsoņu konsulārās aizsardzības pilnveidošanu

Pēc vairāk nekā trīs gadus ilgušām diskusijām Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomei izdevies vienoties par ES direktīvu par koordinācijas un sadarbības pasākumiem, kas veicami, lai nodrošinātu ES pilsoņu konsulāro aizsardzību tā dēvētajās trešajās valstīs.

Vairāk nekā trīs gadus – kopš 2011. gada decembra – Eiropas Savienības dalībvalstis meklēja kompromisus, lai vienotos par jaunu Eiropas Savienības direktīvu. Tās mērķis ir uzlabot tā dēvēto nepārstāvēto Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu konsulāro aizsardzību tā dēvētajās trešajās valstīs. Dalībvalstīm trīs gadu laikā jāpārņem šī direktīva.

”Šī direktīva precīzāk regulē mehānismu sadarbībai starp dalībvalstīm, lai šo palīdzību varētu efektīvi sniegt. Tas jaunais moments šajā direktīvā ir tas, ka tiek minēta arī Eiropas Savienības delegāciju loma, lai padarītu šo palīdzību efektīvāku. Palīdzību vēl arvien sniegs Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecības, pārstāvniecības, konsulāti, taču ir paredzēta loma arī Eiropas Savienības delegācijām,” stāsta Ārlietu ministrijas Konsulārā departamenta direktora vietniece Dace Liberte.

Jaunā direktīva īpaši aktuāla ir mazajām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kurām nav plaši izvērsta vēstniecību tīkla ārvalstīs. Pie šādām valstīm pieder arī Latvija. Jau patlaban Latvijas un citu mazo dalībvalstu pilsoņiem nepieciešamības gadījumā ir tiesības saņemt konsulāro palīdzību citu Eiropas Savienības dalībvalstu vēstniecībās, kas darbojas valstīs, kur Latvijai nav vēstniecības, atgādina Liberte:

”Šīs ir Eiropas Savienības pamatlīgumos nostiprinātas Eiropas Savienības pilsoņu tiesības – saņemt konsulāro palīdzību arī citu Eiropas Savienības valstu pārstāvniecībās gadījumos, kad tur nav personas pilsonības valsts pārstāvniecība, vēstniecība vai konsulāts. Taču šī direktīva daudz skaidrāk noregulē šo mehānismu, noregulē, kā dalībvalstis sadarbojas.”

Viens no jaunievedumiem, ko plānots ieviest, pieņemot jauno direktīvu, paredz, ka tā dēvētajām pārstāvētajām valstīm, tas ir, valstīm, kurām ir vēstniecības trešajās valstīs, krīžu plānos ir jāparedz, ka nepieciešamības gadījumā tiek nodrošināta arī nepārstāvēto Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņu evakuācija.

”Šeit ir ļoti skaidri pateikts, ka krīžu plānos gadījumiem, ja notiek kādas liela mēroga nelaimes – plūdi, karš izceļas un dalībvalstis izstrādā plānus savu pilsoņu evakuācijai, tad šajos plānos pārstāvēto Eiropas Savienības dalībvalstu konsulātiem ir jāparedz, ka tiek evakuēti arī nepārstāvēto Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi,” skaidro Liberte.

Nepārstāvēto Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi pārstāvēto valstu vēstniecībās var saņemt palīdzību dažādās krīzes situācijās. Šā gada pirmajos trīs mēnešos dažāda veida pārstāvēto dalībvalstu vēstniecībās palīdzību saņēmuši jau sešpadsmit Latvijas iedzīvotāji, stāsta Liberte:

”Piemēram, ja notiek kādas nelaimes, visbiežāk tas ir, ka tiek pazaudēti ceļošanas dokumenti vai ceļošanas dokuments tiek nozagts, tad persona var vērsties citas Eiropas Savienības dalībvalsts pārstāvniecībā un lūgt izsniegt atgriešanās apliecību – tas ir tāds pagaidu ceļošanas dokuments, lai atgrieztos Latvijā.”

Ārlietu ministrijas mājaslapā atrodama mobilā aplikācija „Ceļo droši” – tajā pieejami arī tālruņa numuri, uz kuriem ceļotāji var zvanīt, nokļūstot krīzes situācijās, piemēram, lai uzzinātu, kuras Eiropas Savienības dalībvalsts vēstniecībā meklēt konsulāro palīdzību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt