ES ārlietu ministriem būs jāvērtē jaunu sankciju iespējas

Ņemot vērā situācijas pasliktināšanos Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāji ir uzdevuši dalībvalstu ārlietu ministriem izvērtēt jaunu sankciju noteikšanu Krievijai. Ārlietu ministri tiksies ceturtdien ārkārtas sanāksmē Briselē. Savukārt pirmdien ES finanšu ministri diskutēja par palīdzības piešķiršanu Ukrainai vairāk nekā miljarda eiro vērtībā, kas varētu sākties jau gada vidū.

Paužot bažas par Krievijas atbalstu kaujiniekiem Ukrainas austrumos, ES līderi kopīgā paziņojumā ir uzdevuši dalībvalstu ārlietu ministriem gaidāmajā sanāksmē Briselē izvērtēt jaunu sankciju noteikšanu Krievijai. Sanāksme būs ceturtdien, un tā būs ārkārtas tikšanās, ko reaģējot uz notikumiem Ukrainā rīko ES Augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni.

Patlaban vēl nav zināms, vai ES ārlietu ministri varētu izšķirties par tālākām sankcijām, taču vairāki politiķi šo dienu laikā jau pauduši, ka viss ir Krievijas rokās, kura nepārprotami atbalsta prokrieviskos separātistus. 

To arī šodien sarunā ar medijiem uzsvēra Eiropas Komisijas viceprezidents Valdis Dombrovskis („Vienotība”): „Redzam, ka šīs sankcijas darbojas ekonomikas jomā, bet, protams, sankciju mērķis nav apgrūtināt Krievijas ekonomiku, bet parādīt Krievijai, ka tāda rīcība – agresija pret savām kaimiņvalstīm – 21.gadsimta Eiropā nav pieņemama, un panākt situācijas deeskalāciju.”

Jau ziņots, ka pirmdien Briselē Eiropas Savienības finanšu ministri, kuru sanāksmi kā Latvijas prezidentūras pārstāvis vadīja finanšu ministrs Jānis Reirs, diskutēja par palīdzības piešķiršanu Ukrainai. Tas ir Eiropas Komisijas piedāvājums, kas paredz Ukrainai kopumā 1,8 miljardu eiro lielu palīdzību. Kā norādīja viceprezidents Valdis Dombrovskis, ar šo jautājumu uz priekšu ir jāvirzās maksimāli ātri. Plānots, ka pirmos līdzekļus piešķirs jau līdz gada vidum un tie līdz Ukrainai nonāks trīs kārtās, kurā katrā būtu 600 miljonu eiro.

Taču Ukrainai, lai saņemtu šo naudu, nāksies pildīt nosacījumus, kas nozīmē - tai būs jāveic virkne strukturālu reformu un arī jāuzlabo valsts pārvalde. Patlaban Kijevā atrodas arī Eiropas Komisijas ekspertu grupa, kas izvērtē, kā Ukraina ir pildījusi iepriekšējā aizdevuma, proti, 250 miljonu eiro nosacījumus, jo šī nav pirmā palīdzība, ko grūtībās nonākusī valsts saņemtu no starptautiskajiem aizdevējiem.

Kā žurnālistiem pēc tikšanās norādīja Jānis Reirs („Vienotība”), dalībvalstis piekritušas, ka šis nebūt nav pēdējais atbalsts Ukrainai „Dalībvalstis piekrīt, ka varbūt nepieciešama lielāka palīdzība. Konkrētas summas netika minētas, bet ir sapratne par to, ka nepieciešams vispirms ātrums, pēc tam runāt par apjomu. Nolēmām virzīties pēc iespējas ātrāk, lai sagatavotos pirmā finansējuma saņemšanai, un tad virzīties tālāk.”

Iepriekš Starptautiskais Valūtas fonds vērtējis, ka Ukrainai kopumā nepieciešamā palīdzība būtu 15 miljardu dolāru apjomā, ko gatavas ir sniegt ne tikai Eiropas Savienība, bet ASV, Pasaules Banka un citi starptautiskie aizdevēji.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt