"ES valstu ārlietu ministri ir vienojušies par sankciju saglabāšanu, izdarot spiedienu uz Krieviju, līdz tas palīdzēs nodibināt mieru Ukrainā," tviterī rakstīja Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds. "ES ir jāsaglabā savs kurss," pauda Hamonds pēc Briselē notikušajām sarunām.
28 dalībvalstis par sankcijām pret Krieviju vienojās pēc Krimas aneksijas pērn martā, tās pastiprinot pēc Malaizijas aviokompānijas "Malaysian Airlines" lidmašīnas notriekšanas, kas jūlijā devās no Amsterdamas uz Kualalumpuru.
Mogerīni atzina, ka "pēdējā notikumu attīstība nav iedrošinoša, drīzāk tieši pretēji". Ziņots, ka nedēļas nogalē notika niknas kaujas par Doņeckas lidostu.
"Situācija šobrīd ir daudz sliktāka nekā pēdējās nedēļās," sacīja Mogerīni. "Tie, kuri šodien gaidīja izmaiņas, būs vīlušies," sacīja Mogerīni.
AFP uzsver, ka dažās ES valstīs iepriekš izskanēja viedoklis, ka sankcijas ir jāpārvērtē. Piemēram, Vācijai un Itālijai ir stipras ekonomiskas saites ar Krieviju. Tomēr pirmdienas vakarā ES ārlietu ministri atzina, ka situācija Austrumukrainā ir tālu no tās, par ko karojošās puses bija vienojušās septembrī Minskā.
Toreiz prokrieviskie kaujinieki un Ukraina Minskā vienojās par miera iedibināšanu Donbasā un savu spēku atvilkšanu. Tomēr vardarbība Donbasā nav beigusies un miera nosacījumu neievērošanā Ukraina un prokrieviskie kaujinieki vaino viens otru.
Kopš aprīļa, kad sākās kaujas, Donbasā ir krituši aptuveni 4800 cilvēku, kuru vidū ir gan karotāji abās pusēs, gan civiliedzīvotāji.
