ES ārlietu ministri vienojas par jaunām sankcijām pret Krieviju

Eiropas Savienības dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien Briselē vienojās, ka nepieciešams noteikt papildu sankcijas pret Krieviju. Šis solis tiek vērtēts kā atbildes reakcija uz Krievijas opozīcijas līdera Alekseja Navaļnija ieslodzīšanu.

ĪSUMĀ:

  • Sankcijas vērstas pret Krievijas amatpersonām, kas tieši saistītas ar Navaļnija apcietināšanu.
  • ES vilcinās ieviest sankcijas pret Krievijas oligarhiem, kas balsta Putina režīmu.
  • Navaļnija sabiedrotie aicina vērsties arī pret tiesnešiem un prokuroriem, kas sankcionē nelikumīgus arestus.

Paredzams, ka sankcijas būs vērstas pret vairākām augsta līmeņa Krievijas amatpersonām, kas tieši saistītas ar Navaļnija apcietināšanu un ieslodzīšanu. Precīzs saraksts taps tuvākajās dienās.

Sankciju sarakstā varētu iekļaut Krievijas ģenerālprokuroru, Izmeklēšanas komisijas vadītāju, Krievijas cietumu priekšnieku, kā arī prezidentam Vladimiram Putinam lojālās Krievijas gvardes komandieri, vēsta ziņu aģentūra “Reuters”.

Šīm personām būs liegts ieceļot Eiropas Savienībā; tāpat ES valstis varēs vērsties pret viņu īpašumiem ārzemēs.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs ir gandarīts, ka Eiropas valstīm ir izdevies vienoties par kopīgu pozīciju.

"Iespējams, ka Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās Žuzepa Borela neveiksmīgā vizīte Maskavā lika daudziem Eiropas politiķiem reālistiskāk paraudzīties uz attiecībām ar Krieviju. Arī Borels tagad atzīst, ka Krievija pašlaik nevēlās veidot draudzīgas attiecības ar Eiropas Savienību."

“Šodien nebija neviena, kurš izteicās pret sankcijām vai ka vajadzētu tās sankcijas atlikt. Nē, vienprātība bija absolūti pilnīga, skaidra. Un šobrīd ir pieņemts politisks lēmums – būs vēl vārdi, uzvārdi, tāpēc es pagaidām nesteigtos ar spekulācijām, kas šajā sarakstā būs vai nebūs un cik garš tas saraksts būs – tas vēl ir juridisks process, tas vēl ir politisks process, bet es nedomāju, ka tas ir garš process,” norādīja Latvijas ārlietu ministrs.

„Ir skaidrs, ka Krievija attiecībās ar Eiropas Savienību ir nostājusies uz konfrontācijas ceļa. Navaļnija gadījumā ir redzama klaja atteikšanās pildīt savas saistības, tostarp atteikšanās ņemt vērā Eiropas Cilvēktiesību tiesas spriedumus," norāda Borels.

Kā zināms, Krievija atteicās izpildīt Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lēmumu nekavējoties atbrīvot opozicionāru Alekseju Navaļniju.

Navaļnija atbalstītāji aicināja Eiropas Savienību noteikt sankcijas arī pret Krievijas oligarhiem, kas atbalsta Putina režīmu, taču pagaidām ES nav izšķīrusies par šādu soli. Oligarhiem tas būtu sāpīgs trieciens, jo daudziem ir īpašumi Eiropā un viņi ceļo pa ES valstīm, taču viņiem ir arī spēcīgi advokāti, kas sankciju pamatotību apstrīdētu tiesā. Tādēļ nolemts vērsties tieši pret Krievijas valsts amatpersonām, ko varēs vieglāk pamatot.

Svētdienas vakarā ar ES ārlietu ministriem un diplomātiem tikās divi Navaļnija sabiedrotie – Ivans Ždanovs un Leonīds Volkovs. Viņi turpina uzstāt, ka sankciju sarakstā ir jābūt arī tādiem Krievijas oligarhiem kā Romāns Abramovičs.

"Mēs uzstājam, ka sankcijas pret Putina sabiedrotajiem un oligarhiem nav tas pats, kas sankcijas pret Krieviju. Vairums Krievijas iedzīvotāju un viss nevalstiskais sektors tās uztvers pozitīvi," uzskata Volkovs.

"Šādas sankcijas nepalīdzēs Krievijas propagandai spēlēt ierasto spēli, sakot, ka Rietumi ir pret mums, ka viņi ar sankcijām mēģina sagraut mūsu ekonomiku utt. Propagandai to ir viegli iestāstīt, kad runa ir par sankcijām pret kādu nozari, bet ne tik ļoti, kad runa ir par atsevišķiem cilvēkiem."

Navaļnija sabiedrotie uzskata, ka Eiropas sankcijas būtu jāvērš arī pret Krievijas tiesnešiem un prokuroriem, kuri piedalās miermīlīgu protestētāju sodīšanā. Viņu vārdi un pārkāpumi jau tagad ir dokumentēti daudzos ECT spriedumos. Saskaņā ar Ždanova un Volkova aprēķiniem Krievija par nelikumīgiem arestiem katru gadu izmaksā kompensācijās ap 10 miljonus eiro. Tomēr citās sadaļās ECT spriedumi bieži vien netiek pildīti.

Maskavas tiesa sestdien atstāja spēkā nosacītā cietumsoda nomainīšanu pret reālu brīvības atņemšanu Krievijas opozīcijas līderim Navaļnijam. Viņam būs jāizcieš divarpus gadu cietumsods, tātad Krievijas vara plāno viņu paturēt ieslodzījumā vismaz līdz 2023. gada vidum. Paredzams, ka tuvāko dienu laikā Navaļnijs tiks nosūtīts uz koloniju soda izciešanai.

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs februāra vidū paziņoja, ka Maskava būtu gatava pārtraukt attiecības ar Eiropas Savienību, ja pret Krieviju tiks noteiktas jaunas sankcijas. “Gribi mieru, gatavojies karam,” pavēstīja Lavrovs. Uz jautājumu par iespējamo attiecību pārtraukšanu ar ES viņš atbildēja: “Ja mēs vēlreiz redzēsim, kā ne vienreiz vien ir bijis, ka tiek uzliktas sankcijas kādām nozarēm un tas rada risku mūsu ekonomikai, tai skaitā īpaši svarīgās nozarēs, tad mēs esam gatavi spert šādu soli.”

KONTEKSTS:

Kremļa opozicionāru Navaļniju aizturēja janvārī Maskavas lidostā brīdi pēc tam, kad viņš bija atgriezies no Vācijas, kur ārstējās pēc saindēšanas ar "Novičok". Krievijas tiesa nolēma, ka 2014.gadā Navaļnijam piespriestais nosacītais cietumsods jānomaina ar reālu brīvības atņemšanu. Ieslodzījumā viņu plānots paturēt līdz 2023.gada vidum. Navaļnijs un viņa atbalstītāji uzskata, ka apsūdzības ir politiski motivētas.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt