ES ārlietu ministri vienojas paplašināt sankcijas pret Lukašenko režīmu

Attiecības ar Amerikas Savienotajām Valstīm, situācija Baltkrievijā, Kalnu Karabahā, miera process Afganistānā – tie ir tikai daži no sarežģītajiem tematiem, kurus ceturtdien virtuālas tikšanās laikā apsprieduši Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu ministri. Tikšanās laikā ministri arī vienojušies uzsākt darbu pie jaunas sankciju kārtas pret Baltkrievijas valdošo režīmu atbalstošajām amatpersonām un uzņēmumiem.  

ĪSUMĀ:

  • ES ārlietu ministri apspriež attiecības ar ASV.
  • ES pārstāvis ārlietās: Uzsākta diskusija par vienotu pieeju attiecībām ar ASV.
  • ES ārlietu ministri vienojās izstrādāt papildu sankcijas Baltkrievijas režīmam. 
  • Ministru sanāksmi aizēnoja Polijas un Ungārijas veto ES budžetam.
  • Ungārija un Polija uzskata, ka ES ierobežo demokrātiskās brīvības.

Laikā, kad Amerikas Savienotajās Valstīs turpinās diskusijas par to, kurš tad ir uzvarējis prezidenta vēlēšanās un kā būtu jāorganizē varas nodošana no pašreizējā prezidenta Donalda Trampa vēlēšanās, visticamāk, uzvarējušajam Džo Baidenam, Eiropas Savienības dalībvalstu pārstāvji sprieda par to, kā nākotnē veidot attiecības ar Savienotajām Valstīm. Nav noslēpums, ka pēdējo četru gadu laikā šīs attiecības ir pamatīgi iedragātas.

ES ārlietu ministri vienojas paplašināt sankcijas pret Lukašenko režīmuUģis Lībietis

Eiropas Savienības augstais pārstāvis ārlietās Žuzeps Borels pēc bloka ārlietu ministru tikšanās norādījis, ka ir uzsākta diskusija par vienotas pieejas izstrādi attiecībām ar ASV.

“Galu galā mums ir jānonāk pie vienotas pieejas, kā veidot labāku draudzību un ciešāku sadarbību ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras galu galā ir mūsu pats svarīgākais stratēģiskais sabiedrotais. Es ceru, ka 7. decembrī padome būs spējīga vienoties par šo kopīgo nostāju.

Es nesagaidu, ka visas valstis būs gatavas runāt vienā balsī, bet ceru, ka tās teiks vienu un to pašu,” sacīja Borels.  

Tāpat jau iepriekš bija zināms, ka ārlietu ministru tikšanās laikā tiks runāts par iespējamo sankciju pastiprināšanu pret Baltkrievijas režīma amatpersonām. Uz to pēdējā laikā ļoti aktīvi norādījuši pilsoniskās opozīcijas līderi, tostarp arī Svjatlana Cihanouska. Runājot par joprojām satraucošo situāciju Baltkrievijā, Žuzeps Borels uzsvēris, ka tagad ir nepieciešams spriest par to, kā vērsties arī pret Aleksandra Lukašenko režīmu atbalstošajiem uzņēmumiem un industrijām, jo līdzšinējās sankcijas vardarbību nav spējušas apturēt.

“Baltkrievijā situācija turpina pasliktināties, Lukašenko režīma represijas pret mierīgajiem iedzīvotājiem nav apturētas. Divās sankciju kārtās mēs esam piemērojuši sankcijas vairāk nekā 50 personām, un šodien mēs vienojāmies turpināt darbu pie trešās sankciju kārtas, lai reaģētu uz varas iestāžu brutalitāti un atbalstītu Baltkrievijas iedzīvotāju demokrātiskās tiesības.

Šīm sankcijām ir jāattiecas ne tikai uz atsevišķām personām, bet arī uz institūcijām, uzņēmējiem un firmām,” norādīja Borels.

Borels arī sacīja, ka dalībvalstīm ir iesniegts viņa sastādīts ziņojums par Eiropas Savienības attiecību pārskatīšanu ar Baltkrieviju un sagaidāms, ka šie piedāvājumi plašāk jau tiks apspriesti decembra sākumā paredzētajā ārlietu padomē.

Savukārt Eiropas Savienības dalībvalstu līderiem ceturtdien Eiropadomes tikšanās laikā bija paredzēts vislielāko uzmanību pievērst Covid-19 pandēmijas radītajām sekām un apspriest mācības, ko dalībvalstis ir guvušas cīņā ar šo vīrusu. Turklāt lielu uzmanību bija paredzēts pievērst arī tam, kā veiksmīgi ieviest dzīvē apjomīgo Eiropas Komisijas piedāvāto plānu Eiropas ekonomikas atveseļošanai.

Taču sanāksmi ir aizēnojis Polijas un Ungārijas lēmums bloķēt Savienības daudzgadu budžetu 2021.–2027.gadam, iebilstot pret priekšnoteikumu Eiropas fondu izmaksu sasaistīt ar likuma varas ievērošanu dalībvalstīs. Ungārija un Polija uzskata, ka Eiropas Savienība ierobežo demokrātiskās brīvības.

Sarunas turpināsies, taču eksperti atturas prognozēt tālāko notikumu attīstības gaitu.  

Ceturtdien pret Polijas un Ungārijas pozīciju asi iestājies, piemēram, Rumānijas premjerministrs Ludoviks Orbans, kurš uzsvēris, ka abām valstīm būtu jāsaprot, cik nozīmīgs budžets un tajā iekļautā atkopšanās programma no  Covid-19 ir visas Eiropas iedzīvotājiem.

Eiropas Savienībā prezidējošās Vācijas kanclere Angela Mekele pēc sanāksmes norādīja, ka abu valstu iebildumu dēļ dokumentu nevar nosūtīt apstiprināšanai Eiropas Parlamentam. Tomēr budžeta projekts esot labi izstrādāts, un  tiesiskuma principu iekļušana tajā ir atbalstāma. Viņa solīja turpināt sarunas ar oficiālo Varšavu un Budapeštu, bet atturējās komentēt iespējamos kompromisus. 

Savukārt Eiropadomes prezidents Šarls Mišels uzsvēra, ka dokumenta pieņemšana ir ļoti svarīga, lai atveseļotu Covid-19 pandēmijas ietekmēto bloka ekonomiku. Tāpēc tuvākajās dienās jāturpina intensīvs darbs.

Budžetā atsauce uz tiesiskumu tika iekļauta, lai dalībvalstīs tiktu nodrošināta tiesu un mediju neatkarība. Eiropas Komisija jau ir sākusi pārkāpuma procedūras pret Poliju un Ungāriju par demokrātijas standartu neievērošanu.

Vienlaicīgi ceturtdien kļuvis zināms, ka uz īsu brīdi ir apturētas augstākā līmeņa Eiropas Komisijas un Lielbritānijas sarunas par abu pušu turpmākajām attiecībām pēc “Brexit” pārejas perioda beigām. Kā paziņojis Eiropas Savienības galvenais sarunvedējs Mišels Barnjē, sarunas apturētas, jo viņa komandā vienam no sarunās iesaistītajiem ir konstatēts Covid-19. Zemākajā līmenī sarunas turpinoties.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt