Irānas kodolvienošanās
Sarunas sākās 2013.gada jūnijā, tajās iesaistījās ANO Drošības padomes pastāvīgie pārstāvji – Lielbritānija, Ķīna, Francija, Krievija, ASV - , kā arī Vācija.
Vienošanās panākta 2015.gadā. Teherāna iesaldē savu kodolprogrammu apmaiņā pret starptautisko sankciju atcelšanu. Tā stājās spēkā 2016.gada janvārī, izbeidzot 12 gadus ilgu rietumvalstu un Irānas pretstāvēšanu un Rietumu bažas par iespējamo kodolieroču attīstīšanu Irānā.
Irāna gandrīz par divām trešdaļām samazinās urāna bagātināšanas centrifūgas un turpmāko 10 gadu laikā arī neizmantos visas no atlikušajām. Arī turpmāko 15 gadu laikā urāna bagātināšanas apjomi nedrīkstēs pārsniegt 3,67%, bet to krājumi tiks pakāpeniski samazināti no 10 tonnām līdz 300 kilogramiem. Vienošanās izpildi kontrolē Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra.
Rietumvalstis daļēji atcēla 2006.gadā noteiktās sankcijas, atverot ārvalstu investoriem durvis uz Irāna.
Līdz ar sankciju atcelšanu “atsaldēti” aptuveni 100 miljardu dolāru lieli Irānas līdzekļi, un Irāna varēja dubultot savu naftas eksportu, kas drīz vien veicināja naftas cenu kritumu pasaules tirgos.
Politiķi plāno apspriest taustāmus soļus, kā saglabāt šo starptautisko līgumu pēc ASV lēmuma izstāties no tā.
Irānas pārstāvji mudina Eiropu pasteigties ar lēmuma pieņemšanu, jo drīzumā stājas spēkā daļa no atkārtoti ieviestām ASV sankcijām. Neziņa par nākotni un bailes no zaudējumiem var likt Eiropas kompānijā apturēt darījumus ar Irānu.
Tajā pašā laikā Polija nesen ir paziņojusi, ka Eiropai vajadzētu izrādīt lielāku izpratni pret Amerikas bažām, kas noveda pie izstāšanās no Irānas līguma.
Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās Federika Mogerīni pēc iepriekšējās tikšanās ar savu Irānas kolēģi atzina, ka situācija nebūt nav vienkārša.
“Mēs darbojamies ļoti sarežģītos apstākļos. To zina gan Eiropas iedzīvotāji, gan Irānas iedzīvotāji, gan arī visu pušu vadītāji. ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojums ir radījis sarežģītu situāciju. Tomēr mēs esam apņēmības pilni panākt, ka Irānas kodolvienošanās paliek spēkā. Mēs zinām, ka tas nav vienkāršs uzdevums. Bet mēs gribām to izdarīt. Tādēļ mēs jau esam sākuši strādāt pie pasākumu ieviešanas, kas ļaus to nodrošināt,” paziņoja Mogerīni.
KONTEKSTS:
ASV prezidents Donalds Tramps 8.maijā paziņoja, ka ASV izstāsies no 2015.gadā noslēgtā Irānas kodollīguma. Tādēļ tiks atjaunotas visas iepriekš noteiktās sankcijas pret Irānu. No šīm sankcijām var ciest Eiropas Savienības valstu firmas, kurām ir darījumi ar Irānu.
Pēc Trampa teiktā, Irānas kodollīgums bija "briesmīga, vienpusēja vienošanās", kas balstīta uz meliem. Vienošanās apturēja Irānas kodolprogrammas attīstību apmaiņā pret tai noteikto sankciju atcelšanu.
Šo vienošanos parakstīja septiņas valstis, tajā skaitā ASV, Ķīna, Krievija, Lielbritānija, Francija un Vācija. Šīs valstis aicinājušas Trampu neizstāties no vienošanās, norādot, ka tas būtu zaudējums visiem.
