ES ārlietu ministri atbalsta gaisa uzbrukumu Sīrijā

Eiropas Savienības (ES) ārlietu ministri nosodīja ķīmisko ieroču izmantošanu Sīrijā un pauduši arī atbalstu ASV, Francija un Lielbritānijas veiktajiem gaisa uzbrukumiem. Taču britu ārlietu ministrs Boriss Džonsons pirmdien, 16.aprīlī, uzsvēra, ka šie uzbrukumi nav iesaistīšanās Sīrijas karā.

ĪSUMĀ:

  • ES ārlietu mistri atbalsta triecieniem Sīrijā, lai nepieļautu ķīmisko ieroču lietošanu.
  • ES ministri arī uzsver: Sīrijas jautājumā nepieciešams politiskais dialogs.
  • Lielbritānija apsūdz Sīriju un Krieviju par ekspertu neielaišanu ķīmiskā uzbrukuma vietā.
  • Maskava skaidro – ekspertus nelaiž drošības apsvērumu dēļ.
  • Makrons izceļ Francijas lomu ASV pārliecināšanā pievērst uzmanību Sīrijai.
  • Tikmēr britu premjeri kritizē par nekonsultēšanos ar parlamentu.

“Es esmu ļoti pateicīgs par spēcīgo starptautisko atbalstu, ko saņēmusi Apvienotā Karaliste, ASV un Francija. Tas nebija mēģinājums mainīt kara gaitu Sīrijā, mainīt režīmu vai atbrīvoties no [Sīrijas prezidenta] Bašara al Asada. Es baidos, ka Sīrijas karš daudzos veidos turpināsies tikpat briesmīgā veidā. Bet, tā kā pasaule sacīja, ka ir gana ar ķīmisko ieroču izmantošanu, ka Bašara al Asada režīms pārāk daudz pārkāpj šo simts gadu seno aizliegumu, ir pienācis laiks mums tam pateikt – nē,” paziņoja Džonsons. 

Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkēvičs savukārt norādīja, ka “mēs esam devuši spēcīgu signālu un tagad ir jākoncentrējas uz miera risinājumiem”.

“Ir svarīgi nodrošināt koordinētu un vienotu pieeju. Līdzšinējā reakcija bija diezgan skaidra, un es uzskatu, ka mums visiem tā ir stingri jāatbalsta. Un tas neattiecas tikai uz Sīriju, bet arī citiem, jo tas bija vēstījums pamatā al Asada režīmam, bet arī tā atbalstītājiem – galvenokārt Krievijai un Irānai,” sacīja Linkēvičs. 

Lietuvas ārlietu ministrs arī uzsvēra, ka Krievija, kurai ir veto tiesības ANO Drošības padomē, ir 12 reizes uzlikusi savu veto jautājumiem, kas bijuši saistītu ar Sīriju, un tādējādi tā graujot ANO Drošības padomes uzticamību.

Citi ārlietu ministri savos izteikumos bija piesardzīgāki, tomēr teju visi uzsvēra politiskā dialoga nepieciešamību Sīrijas jautājuma risināšanā.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (“Vienotība”) Latvijas Radio sacīja, ka visas ES dalībvalstis ne tikai atbalstīja ASV, Francijas un Lielbritānijas akciju, bet arī bija vienisprātis, ka gan ANO gan Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijai jāturpina izmeklēšana un jādara viss, lai ķīmiskie ieroči netiktu pielietoti.

Rinkēvičs uzsvēra, ka vainīgie un atbildīgie par ķīmisko ieroču lietošanu agrāk vai vēlāk nonāks Starptautiskajā krimināltiesā un tiks sodīti par kara noziegumiem, tas ir laika jautājums.

Nākamnedēļ Briselē arī notiks Sīrijas nākotnei veltīta konference, kurā būs iespēja iedot jaunu elpu ANO vadītajam politiskajam procesam, Sīrijas nākotnes noregulēšanai.

Tikmēr Lielbritānija apsūdzēja Sīrijas un Krievijas amatpersonas par centieniem bloķēt Ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas darbu. Londona uzsvēra, ka ekspertiem joprojām nav sniegta pieeja vietai, kur pēc aktīvistu un rietumvalstu līderu teiktā al Asada režīms pielietoja aizliegtos ieročus.

Starptautiskās ķīmisko ieroču aizliegšanas organizācijas eksperti Sīrijā ieradās pagājušo sestdien – dienā, kad Lielbritānija, Francija un Savienotās Valstis veica raķešu triecienus objektiem, kurus saista ar ķīmisko ieroču ražošanu un glabāšanu. Tomēr neatkarīgajiem ekspertiem joprojām liegts apmeklēt Dumas pilsētu, kuras iekarošanas laikā izskanēja ziņas par aizliegto ieroču lietošanu.  

Maskava apgalvo, ka pagaidām nevar nodrošināt pieeju vietai drošības apsvērumu dēļ.

Bet Francijas prezidents Emanuels Makrons izcēlis savas administrācijas lomu ASV prezidenta Donalda Trampa pārliecināšanā par nepieciešamību pievērst lielāku uzmanību Sīrijai.

“Gan Sīrijas, gan Krievijas amatpersonas ziņo, ka no viņu puses nav bijuši upuri. Tieši to mēs gribējām panākt. Precīzi trāpījām ķīmisko ieroču objektiem, kas pārkāpa visus starptautiskos likumus. Mēs bijām sasnieguši punktu, kad triecieni bija nepieciešami, lai atjaunotu uzticēšanos mums. Pirms desmit dienām prezidents Tramps teica, ka Savienotās Valstis apņēmušās pamest Sīriju. Mēs pārliecinājām viņu palikt,” intervijā Francijas nacionālajā televīzijā paziņoja Makrons.

Pēc šīs intervijas Makrons gan centās precizēt, ka ar šiem komentāriem nav gribējis teikt, ka Francija vai ASV plāno ilgstošu militāru misiju Sīrijā. Viņš atgādināja, ka raķešu uzlidojumi bija ārkārtas gadījums, un vienīgais ilgtermiņa militārais mērķis abām valstīm Sīrijā ir sakaut “Daīš” jeb “Islāma valsti”.

Tikmēr Lielbritānijas premjerministre Terēza Meja pirmdien aizstāvējās parlamentā saniknotu deputātu priekšā. Mejas pretinieki ir neapmierināti, ka premjerministre pirms lēmuma piedalīties militārajā operācijā ar parlamentu nekonsultējās. Oficiāli tas britu valdības vadītājam nav jādara, taču līdz šim bijusi ierasta prakse jau kopš 2003.gada iebrukuma Irākā.

KONTEKSTS:

ASV, Francija un Lielbritānija agrā sestdienas, 14.aprīļa, rītā veica uzlidojumus vairākām ar ķīmiskajiem ieročiem saistītām vietām - zinātniskās izpētes centram ķīmisko ieroču ražošanai, kā arī ieroču glabātavām un komandpostenim.

Gaisa triecieni ir atbilde ķīmiskajam uzbrukumam, kas 6.aprīlī notika Sīrijas pilsētā Dumā un nogalināja 40 cilvēkus. Tas tiek uzskatīts par ķīmisko uzbrukumu, jo, pēc Pasaules Veselības organizācijas paziņotā, vairāk nekā 500 cilvēkiem konstatēti simptomi, kādi raksturīgi pēc saindēšanās ar ķīmiskām vielām.

ASV, Francijas un Lielbritānijas mērķis ir atturēt Sīriju no ķīmisko ieroču izmantošanas.

Krievija jau paziņojusi, ka uzbrukums nepaliks bez atbildes. Tā aizstāv savu sabiedroto Sīriju, norādot, ka runāt par ķīmisko uzbrukumu Dumā nav pamata.

4 komentāri
Valdis Bērziņš
Krievija ar savu rīcību pilnā mērā leģitimizē Rietumu militāro iejaukšanos. Kādas tad vēl ir iespējas, ja Krievija 12 reizes uzlikusi savu veto ANO rosinātajiem konflikta noregulēšanas mēģinājumiem un ķīmisko ieroču izmeklēšanas pasākumiem, netieši pierādot savu dalību kara noziegumos un nevēlēšanos pārtraukt vardarbību?
Jānis Drīksna
Precedents varmācīgai robežu grozīšanai pēckara Eiropā bija Kosovas atņemšana Serbijai, kam arī nebija ANO akcepta , un pat tagad ne visas ES valstis atzīst Kosovu.
Jānis Drīksna
Tātad, ES un arī latvija atbalsta ANO statūtu pārkāpšanu/ Ka tikaimums i tas neatspēlējas! Kādā brīdī Krievijas paziņos, ka Ždanokas, Gapoņenko un Gīrsa sūdzības par krievu apspiešanu Latvijā ir ''ļoti ticamas'', un metīsies aizstāvēt savus tautiešus. Nevajadzēs nekādus pierādījumus, tikai iedomas.
Artūrs Savickis
Krievu iebrukums Ukrainā gan bija saskaņots? Kā tādi pamuļķi kā tu rodas? Vai tikai aiz "Jāņa" neslēpjas "Ivans"..?
Pievienot komentāru
Komentēt vari ar kādu no saviem sociālo mediju profiliem
Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Populārākie
Interesanti