"Tas ir steidzams aicinājums Ukrainai rīkoties tūlīt," sanāksmes laikā sacīja Vācijas ārlietu ministrs Gido Vestervelle, piebilstot, ka "laiks sāk iztecēt".
Paredzēts, ka Ukraina un ES nozīmīgos līgumus parakstīs pašreizējās ES prezidējošās valsts Lietuvas rīkotajā Austrumu partnerības samitā Viļņā 28.un 29.novembrī. Ukrainas pirmais solis virzībā uz dalību ES būs iespējams vien tad, ja tā izpildīs vairākus nosacījumus, tostarp novērsīs selektīvo taisnīgumu, par kura uzskatāmāko piemēru tiek minēta Timošenoko lieta.
Būtiski ir tas, ka Ukrainas parlaments apstiprina tiesību normas, kas ļautu Timošenko, kura cieš no hroniskām muguras sāpēm, ārstēties ārvalstīs, kā arī noskaidrot, vai un kad viņa varētu atgriezties uz politiskās skatuves.
Tomēr šaubas par iespējām parakstīt ES un Ukrainas asociācijas un brīvās tirdzniecības līgumus Viļņas samita laikā pieauga piektdien, kad Ukrainas parlaments nespēja vienoties par likumprojekta tekstu, kas ļautu notiesātajiem, piemēram, Timošenko, ārstēties ārvalstīs.
ES dalībvalstis ir kritizējušas Timošenko politiskā pretinieka Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča valdību par selektīvo taisnīgumu pret tās pretiniekiem.
Ukrainas parlamenta nākamā sēde paredzēta otrdien, un Lietuvas ārlietu ministrs Lins Linkevičs ir norādījis, ka "vēl ir laiks" izdarīt tā, lai vienošanās būtu iespējama.
Spiedienu uz Ukrainu izdara arī Krievija, kas vēlas novērst tās tuvošanos ES un pievienotās tās kopā ar Baltkrieviju un Kazahstānu veidotajai Muitas savienībai.
