Sadaļas Sadaļas

ES ārkārtas samita priekšvakarā pieļauj «Brexit» atlikšanu uz ilgāku laiku

Trešdien, 10. aprīlī, Briselē sasaukts Eiropas Savienības (ES) ārkārtas samits, kurā dalībvalstu līderi lems, vai vēlreiz atlikt pēc divām dienām paredzēto Lielbritānijas izstāšanos no bloka. Kā liecina dažādu politiķu izteikumi, “Brexit” varētu tikt atlikts uz daudz ilgāku laiku, nekā prasīts. Iespējams, sarunas varētu pagarināt aptuveni uz gadu.

ĪSUMĀ:

  • ES valstu līderi skeptiski, ka Londona dažos mēnešos tiks galā ar politisko strupceļu.
  • Tusks rosina “Brexit” termiņu pagarināt uz gadu.
  • Merkele: Garāks termiņš varētu būt ar atrunu, ka Lielbritānija var izstāties arī ātrāk.
  • Arī Kariņš atbalsta garāku pagarinājumu ar skaidrām atrunām.
  • Vairākas ES valstis, tostarp Francija, satrauktas par pagarinājumu.
  • Analītiķis: Britu premjere nonākusi neapskaužamā situācijā.

ES ārkārtas samita priekšvakarā pieļauj «Brexit» atlikšanu uz ilgāku laikuArtrjoms Konohovs

Pirms došanās uz Eiropadomes sanāksmi Briselē britu premjera Terēza Meja trešdien vēl uzstājās ar uzrunu parlamentā, atkārtoti uzsverot, ka valsts interesēs ir kontrolēta izstāšanās no Eiropas Savienības. Meja lūgusi Briselei atlikt “Brexit” līdz 30. jūnijam, taču Eiropadomes prezidents Donalds Tusks ierosinājis šo termiņu pagarināt uz gadu.

Šādu ieceri trešdien Vācijas parlamentā pauda arī kanclere Angela Merkele:

“Tas varētu būt ilgāks pagarinājums nekā tas, ko lūgusi britu premjere,

taču mēs to pagriezīsim tā, ka jebkurā laikā, tiklīdz Lielbritānija pieņems izstāšanās vienošanos, tā varēs izstāties ļoti ātri. Šādam gadījumam mēs arī vienojāmies par divu gadu pārejas periodu.

Tāpat vairums citu valstu vadītāju ir skeptiski par to, ka Londonai pietiks ar dažiem mēnešiem, lai tiktu galā ar esošo politisko strupceļu.

Arī Latvijas premjers Krišjānis Kariņš (“Jaunā Vienotība”) uzskata, ka Latvijas interesēs ir, lai Lielbritānija pēc iespējas ilgāk paliktu bloka sastāvā: “Mēs varam iedot īsāku laiku, piemēram, līdz tam pašam jūnijam, ko viņi prasa. Maz ticams, ka starp šodienu un jūniju kaut kas īsti mainīsies. Nu ko tad mēs atkal sanāksim jūnijā uz vēl vienu līdzīgu padomi? Visi saskries uz Briseli no saviem ikdienas darbiem, lai atkal lemtu par to, ka mēs atkal pagarinām?

Labāk iedot garāku pagarinājumu ar skaidrām atrunām, kādā veidā tas varētu mainīties gadījumā, ja briti pieņem vienu, otru vai trešo lēmumu.”

Kariņa aprakstīto scenāriju Briselē dēvē par elastīgo pagarinājumu. Proti, Lielbritānijai nav nepieciešams izmantot visu atvēlēto papildu laiku. Ja politiķi Londonā spēs vienoties un panākt kādu risinājumu, tad Apvienotā Karaliste varēs pamest bloku arī agrāk.   

Tomēr ir vairākas valstis, kas ir satrauktas, ka, paliekot blokā, Lielbritānija varētu traucēt pārējiem vienoties par tādiem svarīgiem lēmumiem kā daudzgadu budžets vai kavēt jaunā Eiropas Komisijas priekšsēdētāja iecelšanu. Redzamākā starp tām ir Francija, kas vēlas uzstādīt vairākus noteikumus.

To otrdien, 9. aprīlī, sanāksmē Luksemburgā apstiprināja Francijas Eiropas lietu ministre Amēlija de Montšalāna: “Mums ir jāvienojas par nosacījumiem. Kādu lomu Lielbritānija spēlēs šajā laika posmā? Kā viņi vēlas pieņemt lēmumus? Kādu lēmumu pieņemšanā viņi vēlas piedalīties? Tajā pašā laikā mums ir arī jāsaprot, kā Eiropa var turpināt savu attīstību, veikt nepieciešamās reformas un apmierināt pilsoņu vajadzības.”

Izskan versija, ka Francija varētu uzstāt, lai Lielbritānijai vairs nebūtu sava komisāra Eiropas Komisijā. Savukārt citi avoti pieļauj, ka lēmumus par Eiropas ilgtermiņa nākotni turpmāk varētu pieņemt 27 Eiropas valstis, atstājot Londonas politiķus un diplomātus aiz durvīm.

No otras puses, tiek pieļauts, ka bažas par Lielbritānijas politiķu mēģinājumiem graut Eiropu no iekšpuses ir pārspīlētas. Bet ir skaidrs, ka Eiropa nevar pieļaut, lai visu tās uzmanību aizņemtu vienas dalībvalsts aiziešana. Ir arī daudz citu problēmu, kam vajag risinājumu.

Tikmēr analītiķis Anands Menons norāda, ka britu premjere nonākusi neapskaužamā situācijā: “Viņa nevēlas ilgu pagarinājumu, taču joprojām vēlas, lai tiktu apstiprināta vienošanās un mēs varētu izstāties maijā. Problēma ir tāda, ka daudzi viņas partijas biedri noraida ilgāku pagarinājumu, nepiedāvājot alternatīvu, un spēlē spēles aiz muguras, jo vēlas viņas nomaiņu.”

Lielbritānijai bija jāizstājas no bloka 29. martā, taču “Brexit” tika atlikts, jo britu likumdevēji noraidīja Mejas Briselē panākto vienošanos par izstāšanās nosacījumiem. Jebkādu termiņa pagarināšanu turpmāk sarežģī tas, ka Lielbritānijai var nākties piedalīties maijā plānotajās Eiroparlamenta vēlēšanās.

KONTEKSTS:

2016. gada Lielbritānijā referendumā 52% britu nobalsoja par valsts izstāšanos no ES. Kopš tā laika tika strādāts pie Lielbritānijas un ES vienošanās par izstāšanās procesu. Savu piekrišanu tam deva ES valstis, taču piedāvāto vienošanos trīs reizes noraidīja britu parlaments.

2019. gada 29. marts bija datums, kad sākotnēji bija paredzēta Lielbritānijas izstāšanās no bloka. ES līderi gan piekrita "Brexit" pagarinājumam, tam nosakot divus termiņus:

  • Viens no termiņiem ir 22. maijs – šajā datumā Lielbritānija no ES varētu izstāties gadījumā, ja Lielbritānijas parlaments nobalsos par izstāšanās vienošanos.
  • Savukārt gadījumā, ja parlaments tomēr nenobalsos par vienošanos, tad tai 12. aprīlī nāksies izstāties bez vienošanās vai lūgt vēl vienu "Brexit" pagarinājumu.

Lielbritānijas parlamenta apakšpalāta atbalstīja iniciatīvu uzdot premjerministrei Mejai lūgt atlikt valsts izstāšanos no ES. Lēmuma mērķis ir novērst bezvienošanās "Brexit". Izredzes novērst šādu notikumu attīstības scenāriju vairo arī Mejas un leiboristu līdera Džeremija Korbina sarunas. Abas puses paudušas gatavību turpināt diskusijas un risināt problēmjautājumus. Tomēr "Brexit" atlikšana iespējama vienīgi tad, ja tam piekrīt Brisele un ES dalībvalstis. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt