2011. gadā tieši Tunisija bija tā valsts, kurā aizsākās pret valdību vērstās protesta akcijas, kuras vēlāk tika nosauktas par Arābu pavasari. Kopš tā laika politiskās pārmaiņas valstī ir noritējušas visai veiksmīgi, jaunajām varas iestādēm spējot izstrādāt jaunu konstitūciju, panākot politiskus kompromisus starp sekulārajām partijām un islāmistu grupējumiem.
Taču ekonomiskā ziņā procesi nav bijuši tik sekmīgi. Īpaši smagu triecienu pagājušajā gadā Tunisijas tūrisma industrijai izdarīja vairāki islāmistu kaujinieku uzbrukumi. Lai palīdzētu Tunisijai pārvarēt šīs ekonomiskās grūtības, Eiropas Komisija ir paziņojusi par pusmiljarda eiro liela aizdevuma piešķiršanu Tunisijai tās ekonomikas veicināšanai.
Pagājušajā nedēļā, viesojoties Tunisijā, Eiropas Parlamenta priekšsēdētājs Martins Šulcs īpaši norādīja uz to, ka Eiropas Savienībai ir pienākums palīdzēt Tunisijai:
''Uzbrukumi ir atstājuši ļoti negatīvu ietekmi uz Tunisijas ekonomiku un tūrismu. Mums ir jādarbojas divos virzienos, lai uzlabotu gan ekonomisko, gan drošības situāciju. Manuprāt, šī valsts ir ļoti dzīvīga, un tajā ir ļoti liela vēlme mobilizēties cīņai ar šīm problēmām, draudiem un bailēm. Tunisija ir ļoti maza valsts, taču tās sociālā struktūra ir viena no vistuvākajām Eiropai. Tieši tāpēc tas ir arī Eiropas pienākums palīdzēt šai valstij ar pēc iespējas lielāku skaitu pieejamo instrumentu.''
Kā atzinis Martins Šulcs, Tunisija ir atvērtas un plurālistiskas sabiedrības paraugs visam Ziemeļāfrikas reģionam, un tās konstitūcija ir ļoti līdzīga Eiropas Savienības dalībvalstī pastāvošajām. Tieši tāpēc nav pārsteigums, ka Tunisija ir kļuvusi par džihādistu teroristu uzbrukuma mērķi un tieši tāpēc šai valstij ir nepieciešams izrādīt solidaritāti. Tostarp arī ekonomikas jomā.
''Ir nepieciešams paātrināt mūsu brīvās tirdzniecības līgumu, jo piekļuve Eiropas tirgum Tunisijas uzņēmējiem un pakalpojumu sniedzējiem ir ļoti nozīmīga. No otras puses, ir nepieciešams atcelt ierobežojumu tirgus attiecību veidošanai, kas radītu labāku vidi Eiropas investoriem. Un noteikti ir nepieciešams strādāt ar jaunatni, lai pēc iespējas lielāks skaits jauniešu piedalītos mūsu ERASMUS+ programmās, jo abpusēja izpratne vienam par otru vienmēr spēlē izšķirošu lomu,'' norādīja Šulcs.
Sagaidāms, ka jau šīs nedēļas otrajā pusē Martins Šulcs kopīgi ar Tunisijas parlamenta vadītāju dos startu parlamentāro komisiju sadarbības procesam, apspriežot arī citus padziļinātās sadarbības formātus, vienlaicīgi nodrošinot arī Tunisijas amatpersonu izglītošanos Eiropas Savienības institūcijās.
Ciešāka sadarbība ar Tunisiju var būt saistīta arī ar daudz plašākām reģionālām interesēm, īpaši drošības jomā. Varas maiņai Tunisijā sekoja arī protesti kaimiņvalstīs, tostarp Lībijā. Piecus gadus vēlāk situācija šajā valstī joprojām ir saglabājusies nemierīga un vairākas rietumvalstis arvien aktīvāk diskutē par iespējamo militāro operāciju šajā valstī, ar mērķi cīnīties pret teroristu grupējumu ''Islāma valsts''. Kā paziņojis Tunisijas prezidents Bedži Kaids Essebsi, tām valstīm, kuras šādu operāciju Lībijā plāno, būtu jādomā ne tikai par savām, bet arī par Lībijas kaimiņvalstu, tostarp Tunisijas interesēm.
