Tāpat tiek draudēts ar sankcijām pret konkrētām personām. ES arī brīdina par iespējamām plašākām sankcijām.
ES valstu un valdību vadītāju sanāksme sākās ar Ukrainas premjerministra Arsēnija Jaceņuka dalību, kurš informēja par notikumu attīstību un apliecināja Ukrainas gatavību veikt visas nepieciešamās reformas, lai valsti izvestu no krīzes.
Pēc sešu stundu ilgām sarunām ES 28 valstu līderi vienojās par sankcijām trijās pakāpēs, sākot ar tūlītējo sarunu apturēšanu līdz plašākām ekonomiskajām sankcijām.
Latvijas premjere Laimdota Straujuma (Vienotība) intervijā Latvijas Televīzijai skaidroja, ka sākotnēji tiek apturētas sarunas par jauno partnerības līgumu, kā arī G8 samita sagatavošana. "Tuvāko dienu laikā, ja netiks eskalācija pārtraukta, tad ir nākamais solis: ceļošanas liegumi, finanšu līdzekļu iesaldēšana un Eiropas-Krievijas samita atstāšana. Un ir trešais etaps – tiks apsvērti plašāki ekonomiskie ierobežojumi,” Latvijas Radio sacīja Straujuma.
Sanāksmē Latvija arī atbalstīja ātru asociācijas līguma parakstīšanu ar Ukrainu un aicināja paātrināt darbu pie vīzu režīma liberalizācijas. „Vienlaikus ir nepieciešams paātrināt asociācijas līgumu parakstīšanu ar Moldovu un Gruziju,” uzsvēra Straujuma.
Jau ziņots, ka Krimas parlaments ceturtdien nobalsoja par Krimas pievienošanos Krievijai un šī jautājuma galīgo izlemšanu referendumā. Referendums notiks jau nākamsvētdien, 16.martā, un referendumā būs jautāts, vai iedzīvotāji vēlas, lai Krima pievienojas Krievijas Federācijai, vai paliek Ukrainas sastāvā.
Tikmēr pašā Krimā joprojām turpinās Ukrainas bāzu blokāde. Drošības draudu dēļ pussalu nācies pamest Apvienoto Nāciju sūtnim, bet Krievijas un ASV ārlietu ministru sarunas vakar noslēdzās bez taustāmiem rezultātiem. Jau vēstīts, ka spriedze Ukrainā pieauga pēc varas maiņas februāra nogalē, kad pēc trīs mēnešus ilgajiem protestiem pret prezidenta Viktora Janukoviča režīmu un vairāku dienu asinsizliešanas Kijevas ielās Ukrainas parlaments atlaida Janukoviču . Līdzšinējais prezidents radis patvērumu Krievijā un jauno varu neatzīst, uzskatot sevi par likumīgu valsts vadītāju
Savukārt Ukrainas Krimas Autonomajā Republikā parādījušies bruņotie spēki, kuri ieņem stratēģiskus objektus. Lai gan Krievijas parlaments pēc prezidenta Vladimira Putina lūguma atļāva bruņoto spēku izmantošanu Ukrainā, oficiāli Krievija noliedz savas armijas klātbūtni Krimas objektos ārpus armijas bāzēm, taču pulcē karaspēku pie Ukrainas robežas. Savukārt ES un ASV nosodīja Krievijas agresiju, tiek apsvērtas iespējas arī ieviest sankcijas.
