Kā norādījusi Starptautiskā kriminālpoliciju organizācija Interpols, pēdējo desmit gadu laikā noziegumi pret vidi ir pieauguši par vairāk nekā 5% katru gadu jeb trīs reizes ātrāk nekā pasaules iekšzemes kopprodukts (IKP). Noziegumi pret vidi pieaug dramatiski, un tie ietver savvaļas dzīvnieku, kokmateriālu, zivju, atkritumu un minerālu nelegālu tirdzniecību.
Vides noziegumi ir pasaulē trešais ienesīgākais noziedzīgais bizness pēc narkotikām un viltotām precēm, apsteidzot arī cilvēku tirdzniecību.
Globālās naudas atmazgāšanas un terorisma finansēšanas uzraudzības organizācijas “Finanšu rīcības darba grupa” pārstāve Ailsa Hārta par nelegālu atkritumu tirdzniecību sacījusi: “Šī tiešām ir liela problēma, un tas rada ne tikai finansiālu postu. Mēs arī redzam, ka atkritumu kontrabanda veicina nabadzību, korupciju un tam ir liela ietekme uz piesārņojumu. Un lielākā daļa atkritumu kontrabandas ienākumu paliek eksporta valstīs, bet importa valstis iegūst daļu no ienākuma par tālāku izmantošanu vai pārdošanu.”
Itālija un Centrāleiropa jau izsenis ir vides noziegumu populārākās vietas. Piemēram, Rumānija pēc Eiropas Komisijas (EK) pārkāpuma procedūras uzsākšanas ir mēģinājusi vērsties pret nelikumīgu mežizstrādi, taču progress ir bijis lēns. Tas tāpēc, ka trūkst tehniskās palīdzības un zināšanu, ir vajadzīgas specializētākas policijas un vides apsardzes vienības. Šādas specializētās vienības jau pastāv Francijā, Zviedrijā, Spānijā, Itālijā un Vācijā. Tomēr mežistrādes melnais bizness Rumānijā nav tik viegli iznīcināms, jo nes labumu daudziem tajā iesaistītajiem. Tikmēr to cilvēku dzīvība, kas ar korupciju cenšas cīnīties, ir apdraudēta.
Vides aktīvists Tiberjū Bošutars un vēl divi žurnālisti pērn tika piekauti un pazemoti. Vācu raidorganizācijai “Deutsche Welle” aktīvists pastāstīja: “Mēs ieradāmies vietā, kur kāds vietējais bija ziņojis par aizdomīgām aktivitātēm. Es piezvanīju mežsargiem, lai kopā varētu noskaidrot, vai aizdomas ir patiesas vai ne. Un beigu beigās mums uzbruka tie paši cilvēki, kuri ir nolīgti sargāt mežu. Mums uzbruka mežsargi, meža inženieri un banda, kuru viņi tur bija atveduši.”
Tomēr vides noziegumi ir problēma visā ES. Noziedzniekiem ļoti pievilcīgs ir arī Beniluksa reģions – Beļģija, Nīderlande un Luksemburga. Tas tādēļ, ka reģionā ir daudz lidostu, lielas ostas, laba infrastruktūra, labas automaģistrāles un reģions ir labi savienots ar Vācijas, Francijas un Anglijas tirgiem.
Eiropola runasvīrs Jans Ūrts izdevumam “Politico” skaidroja, ka šādu pārrobežas noziegumu apkarošanā ES aģentūrām, piemēram, Eiropolam, ''Eirojust'' un ES Krāpšanas apkarošanas birojam (OLAF), ir svarīga loma. Taču aģentūras var iesaistīties tikai tad, kad valsts ziņo par noziegumu un lūdz palīdzību. Tas nozīmē, ka šo noziedzīgo tīklu apkarošana lielā mērā ir atkarīga no valstīm, kuras to izvirzīs par prioritāti, bet pēdējos gados tās to nav darījušas.
Saskaņā ar statistiku par ''Eurojust'' aģentūrai nodoto lietu skaitu vienā gadā, visaktīvāk sadarbojas Nīderlande.
Laikā no 2014. līdz 2018. gadam Beļģija, Vācija un Nīderlande bija valstis, kuras visbiežāk tika iesaistītas ''Eirojust'' lietās par noziegumiem pret vidi. Latvija šajā periodā iesaistīta septiņās lietās, kas ir mazāk nekā Rietumeiropas valstīs.
Kā vēsta izdevums “Politico”, ES dalībvalstis pašlaik ļoti atšķirīgi definē noziegumus pret vidi, nemaz nerunājot par atšķirīgajiem uzskatiem, kā ar to cīnīties. Piemēram, atšķirīgi noteikumi par to, kas tiek klasificēts kā atkritumi, nozīmē, ka valstīs ir atšķirīgas atkritumu tirdzniecības definīcijas. Noziedzniekiem izmantojot šīs nepilnības, ik gadu tiek pastrādāti noziedzīgi nodarījumi, noziedzīgajai pasaulei ienesot no 4 līdz 15 miljardiem eiro.
Sarežģījumi pastāv arī citu ienesīgu organizētās vides noziedzības veidu, kas izplatīti Eiropas Savienībā, apkarošanā. Piemēram, savvaļas dzīvnieku un augu nelikumīga tirdzniecība noziedzniekiem ienes no 7 līdz 9 miljardiem eiro, bet nelegāla kokmateriālu tirdzniecība aptuveni 6 miljardus eiro. Eiropols norādījis, ka situācija, kurā par noteiktiem noziegumiem vienā vai citā valstī persona tiek sodīta mazāk stingri, veicina noziedzību.
Brisele veido vērienīgus plānus, lai stingrāk apkarotu noziegumus pret vidi. Pārskatot 2008. gada direktīvu par noziegumiem pret vidi, EK aicinās dalībvalstis ziņot par to uzsāktajām kriminālvajāšanām, kas saistītas ar noziegumiem pret vidi, izmantojot jaunu datubāzi, lai tādējādi iegūtu skaidrāku priekšstatu par problēmas mērogu. Komisijas ieskatā, kopš direktīvas stāšanās spēkā pārrobežu sadarbība nav skaidri uzlabojusies. Tiek plānots saskaņot vides noziegumu definīcijas un noteikt bargākas sankcijas, jo sodi dažādās dalībvalstīs ir ļoti atšķirīgi, un šķiet, ka to piemērošana praksē nav atturoša. To uzsver arī eksperti, kas norāda, ka noziedznieki savas nelikumīgās darbības izvēlas izvērst valstīs, kur tiem draud mazāki sodi.
Komisārs Virgīnijs Sinkēvičs paudis, ka
pārāk bieži Eiropā nav reāla soda par noziegumiem pret vidi, likumpārkāpēji var palikt nesodīti, un ir pārāk maz stimulu ievērot likumu, tādēļ EK to vēlas mainīt.
Komisija nodrošināšot specializētāku apmācību policijai, prokuroriem un tiesnešiem un gādāšot, ka viņiem ir nepieciešamie resursi un instrumenti. Taču viņš atzina, ka papildu līdzekļi šiem centieniem netiks piešķirti. Nevalstiskās organizācijas Eiropas Vides birojs pārstāvis Frederiks Hāfens atzinīgi vērtējis EK priekšlikumus, tomēr brīdināja – ja par vides noziegumiem arī turpmāk tiks piemēroti zemi sodi, valdības riskē tērēt vairāk valsts resursu to atklāšanai un kriminālvajāšanai, nekā tiks atpelnīts naudas sodu veidā.