Labrīt

Literāts Pēteris Keišs par filmu ''Cilvēka bērns''

Labrīt

Meža zemju kļūst vairāk, bet samazinās bioloģiskā daudzveidība

Pētījums par Krievijas propagandu atklāj Kremļa ietekmes pēdas sabiedrībā

ES analītiķi: Pieaug Krievijas vēlme spodrināt savu tēlu uz globālās skatuves

Līdz ar spriedzi, kas aug Eiropas Savienības (ES) un Krievijas attiecībās, spēkā pieņemas arī Krievijas vēlmes spodrināt savu tēlu uz globālās skatuves, secina politikas analītiķi. Šim nolūkam Kremlis izmanto visdažādākās metodes un iespējas, tajā skaitā veidojot, piemēram, nevalstiskās organizācijas Eiropas Savienības galvaspilsētās un algojot komunikāciju konsultantus. Čehijā bāzēta domnīca „Eiropas vērtības” veikusi pētījumu, kas atspoguļo Kremļa propagandas ietekmi uz vietējo sabiedrību.

Čehijā bāzētā domnīca „Eiropas vērtības” („European Values”) veikusi pētījumu par to, kā sabiedrība izšķir un kā vērtē iespēju, ka informācija, kas nonāk tās rīcībā, ir sagrozīta un melīga. Vismaz ceturtā daļa sabiedrības ir informēta un tic, ka propaganda pastāv, taču par tās avotiem domā visai atšķirīgi.

Eksperti, kuri veikuši aptauju, ar pārsteigumu konstatējuši - vismaz puse cilvēku uzskata, ka bēgļu plūsmā no Sīrijas ir vainojamas ASV un ka Krievijas militārā iesaistīšanās Sīrijā palīdzēs Eiropai risināt bēgļu krīzi. Tas pētniekiem licis domāt par spēcīgu Krievijas oficiālas propagandas ietekmi Čehijas informatīvajā telpā.

Arī jautājumos par Ukrainu atklājies, ka vismaz 20% pieņem par taisnību Kremļa sacīto, ka Krievijas vara neatbalsta separātistus Ukrainā.

Pētnieks Jakubs Janda, kurš ir domnīcas direktora vietnieks, telefonsarunā pauž - ir visi iemesli ticēt, ka Krievijas varas propaganda strādā sekmīgi un tā pieņemsies spēkā, īpaši laikā, kad tai ir tik vēsas attiecības ar Rietumiem.

„Mēs parasti minam septiņus veidus, ko Kremlis izmanto, lai nostiprinātu savu ietekmi. Pirmais – slepeno dienestu operācijas; otrs – sagrozīta informācija, ko cilvēki sauc par propagandu; trešais – Kremļa politiskie sabiedrotie, vai tā būtu radikālā Marina Lepēna Francijā, vai Čehijas prezidents Milošs Zemans, vai citu valstu līderi, kuri aplaudē Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam un palīdz viņam; ceturtais – nevalstiskās organizācijas, kas spēlē būtisku lomu Putina politikas atbalstam; piektais – atbalsts dažādām ekstrēmistiskām, galējām grupām, lai radītu haosu konkrētā valstī; sestais – ekonomiskas aktivitātes ar politisku mērķi, piemēram, enerģētikas ietekme; un septītais - Eiropas valstīs dzīvojošās krievu minoritātes izmantošana. Katrā valstī šīs metodes strādā citādāk, teiksim, Čehijā Kremlis izmanto politiskos sabiedrotos, piemēram, prezidentu Zemanu vai komunistisko partiju, kā arī īsteno dažādus sagrozītas informācijas projektus, kas ir vairāk nekā 40 un kas  ik dienu izplata melus,” skaidro Jakubs Janda.

Par Jandas minētajiem Kremļa paņēmieniem plaši runā arī dažādos forumos Briselē. Nesen par to diskutēja arī domnīcā „Vilfrēda Martena Eiropas studiju centrs”, īpaši pievēršoties tam,

kā Eiropas Savienībai vajadzētu šādās situācijās reaģēt, kā atšķirt melīgu informāciju no patiesas un vai ar Eiropas Savienības likumiem var panākt pēc iespējas lielāku šādu organizāciju un lobija grupu darbības caurspīdīgumu.

Pētnieks Jakubs Janda norāda, ka tieši Eiropas Savienības institūciju centrs - Brisele ir milzīgs pievilkšanās punkts Kremļa tēla un interešu spodrinātājiem:

„Ir ļoti labi zināms, kuras organizācijas, sabiedrisko attiecību speciālisti Briselē strādā Kremlim pietuvināto kompāniju - tādu kā „Gazprom”, „Rosneft” un citu - labā. Šiem cilvēkiem ir ļoti labas saiknes - pat personiskā līmenī - ar daudziem Eiropas Savienības politikas veidotājiem un lēmumu pieņēmējiem. Līdz ar to

Briselē tik liela problēma nav vis informācija, kas nokļūst sabiedriskajā telpā, bet gan aktivitātes, kas notiek, lai ietekmētu politisko procesu. Un Eiropas institūcijas diemžēl ārkārtīgi vilcinās atzīt, ka šāda prakse pastāv.”

Analītiķi secina, ka līdz ar spriedzi, kas aug Eiropas Savienības un Krievijas attiecībās, īpaši pēc abpusēji noteiktajām sankcijām, spēkā pieņemas arī Krievijas vēlme spodrināt savu tēlu uz globālās skatuves, izmantojot jau iesāktos ceļus un meklējot jaunus. Un vēl īpaši lielāku aktivitāti var gaidīt pirms 2018. gada martā paredzētajām prezidenta vēlēšanām Krievijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Pasaulē
Ziņas
Jaunākie
Interesanti